Visuma uzbūve
Saule un saules sistēma
Galaktikas
Planētas
Saules sistēma
Saule sistēmu veido:
Saule un Mēness
Deviņas dažāda lieluma planētas
Debesu ķermeņi-asteroīdi, komētas un meteoroīti
Saule
Protuberances ir no relatīvi aukstas plazmas sastāvoši grandiozu izmēru lokveidīgi veidojumi, kuru garumi var sasniegt vairākus simtus tūkstošus kilometru, bet augstums — vairākus desmitus tūkstošus kilometru, biezums — līdz 5 000 km.
Fotosfēra ir zvaigznes redzamā virsma - tās atmosfēras zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās starojuma galvenā daļa (redzamā gaisma, ultravioletais starojums, siltuma starojums).
Saules fotosfēras temperatūra ir aptuveni 5 800 kelvinu, citu zvaigžņu fotosfēras var būt gan karstākas, gan aukstākas. Saules fotosfēru veido Saules granulas
Saules kodolā, kur vielas blīvums sasniedz 150 000 kg/m3, notiek kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas par hēliju un izdalās enerģija, kas Sauli notur hidrostatiskā līdzsvarā.
Hromosfēra ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras. Hromosfēra ir visai viegli novērojama pilna Saules aptumsuma laikā kā sārta josla ap aptumšoto Saules disku
Ziņas par Sauli
ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Orbītā ap Sauli riņķo Zeme un pārējās Saules sistēmas planētas, kā arī asteorīdi, komētas un citi kosmiskie ķermeņi.
Saule ir milzīga plazmas lode, tās masa ir aptuveni 2×10 30 kg.
Saule sastāv no 74% ūdeņraža un 25% hēlija, pārējo masu veido smagāki elementi (ogleklis, skābeklis, dzelzs u.c.). Saule ir apmēram 4,5-5 miljardus gadu veca…
