Oksidēšanās pakāpes: +1,+3,+5
Elektronegativitāte: 2,40
Blīvums: 19 320 kg/m3
Kušanas temperatūra: 1046,49 °C
Viršanas temperatūra: 2947 °C
Kārtas skaitlis: 79
Periods: 6, d elements
Atrašanās dabā un to iegūšana
Zemes garozā ieņem 75. vietu
Zemeslodes kontinentos šis elements ir izkliedēts visai nevienmērīgi un sastopams kā tīrradnis sīku graudiņu veidā kvarca smiltīs vai citos kvarca iežos, no kurienes to atdala, izskalojot ar ūdeni
Zelta minerāli –
kalaverīts AuFe2,
Silvanīds AuAgFe4 u.c.
Sastopams svina (Pb), vara (Cu) un dzelzs (Fe) sulfīdu (-S)
Zelta tīrradņa iegūšanai, to apstrādā ar nātrija cianīdu Na[Au(CN)2]
Īpašības un izmantošana
Smags, mīksts, plastisks. Ar spoži dzeltenu liesmu, labi vada elektrību un siltumu
Viegli kaļams un stiepjams
Ķīmiski pasīvs, tāpēc iecienīts cēlmetāls
Oksidēšanās pakāpe +3
Savienojumos zeltam var būt vērtība +1 un +3, piem. zelta oksīds Au2O3. Ekstremālos apstākļos var veidoties arī savienojumi, kur zeltam ir vērtība +5 (zelta pentafluorīds) vai -1 (cēzija aurīds)
+150oC zelta pulveris reaģē ar halogēniem
2Au + 3Cl2 => 2AuCl3
Uz zeltu iedarbojas “ karaļūdens” ( koncentrēts HNO3 un HCl maisījums)
Au + HNO3 + 4HCl => H( AuCl4) + NO + H2O.…
