Mauriņas apcerēšana un iedziļināšanās viņas domās, apcerēs un filosofijā ir kā gremdēšanās neizsīkstošā avotā, no kura var pasmelties gudrību un zināšanas, kas personīgai inteliģencei ir kā dzīvinošs un valgmi sniedzošs dzīvības ūdens.
: "Ir arī grāmatas, kas mūs satrauc un modina, kas mūs sauc un aicina, nostāda problēmu priekšā, iekvēlina meklējumiem un visādi ierosina. Tādas modinātājas un vienaldzības gaiņātājas ir Zentas Mauriņas grāmatas." Zentas Mauriņas gara augļi, kuri apkopoti grāmatās, tik tiešām spēj būt mierinātāji un atbalstītāji skumju un vientulības brīžos. Mauriņas valoda ir daiļš mākslas darbs, kurš pēc savas formas un uzbūves ir dziļi aizkustinošs un smalkas dvēseles stīgas aizskarošs.
Un noslēgumā es atkal vēlētos citēt Zentas Mauriņas vārdus- ,,Mums tik daudz pieder, cik mēs paši ar savām rokām varam nopelnīt, paši ar savu garu uzcelt, paši ar savu prātu izgudrot, paši izdāvāt un beidzot – paši savā sirdī izturēt. Pazuduši esam, ja gaidām, lai citi mūs celtu, atzītu, stiprinātu, aizstāvētu un aplaimotu.,,
…