Grieķu mitoloģijas dievu valdnieks, Krona un Rejas dēls.
Zevu Krētas salā, Diktes kalna alā uzzaudzinaja nimfas un kaza Almateja.
Metīda
Zeva pirmā sieva, gudrības dieviete un Atēnas māte.
Viņa pagatavoja burvju dzērienu, kas lika Kronam atrīt apēstos bērnus.
Zevs uzzinājis pareģojumu,ka dēls ko gaida Mētīda atņems tam varu, tādēļ Zevs aprija Metīdu. Bet bērns turpināja augt viņam galvā. Vēlāk no Zeva galvas piedzima Atēna, zinātņu un amatu dieviete, ēnu sargātāja un Zeva mīļākā meita.
Temīda
Zeva otrā likumīgā sieva, taisnības un likumības dieviete. Horu un moiru māte.
Viena no Delfu orākula īpašniecēm.
Allaž bija uzticama padomdevēja Zevam.
Temīda apzīmēja justīciju, tiesu varu, likumu.
Temīda atklāja Zevam pareģojumu, ka Tetīda dzemdēs tam dēlu, kas būs daudzkārt pārāks par tēvu, tādēļ Zevs Tetīdu izprecināja Pēlejam.
Dēmetra
Zeva māsa un sieva, auglības un zemkopības dieviete.
Zevam dzemdējusi meitu Persefoni (Kora), kuru vēlāk nolaupīja Aīds.
Dēmetru klīstot apkārt un meklējot meitu, iekārojis Poseidons. Dēmetra pārvērtusies par ķēvi, bet Poseidons pārtapis par ērzeli, ieguvis viņu dzivnieku veidolā. Vēlāk viņai piedzimst runājošs zirgs Arīons.
Viens no viņas vīriem bija arī Krētas salas auglības dievs Īasions.
Hēra
Olimpa un dievu valdniece, Zeva māsa un sieva.
Hēra ir laulības, ģimenes, mīlestības un sieviešu aizgādne.
Zeva un Hēras sakars pirms kāzām ilga 300 gadus. Hēra bieži ķildojās ar Zevu un bija greizsirdīga uz viņa mirstīgajām mīļākajām.
Bija Areja, Hēbes, Eileitijas un Hēfaista māte. …