Airkāji
Pie mūsu republikas faunas var pieskaitīt arī Baltijas jūrā sastopamos zīdītājus – roņus, vaļus, jūrascūkas un delfīnus, kas šad tad ieklejo piekrastes ūdeņos.
Airkāji ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Airkāju ķermeņiem ir raksturīgas pludlīniju formas, kas ir labi piemērotas peldēšanai, ķermeņi ir gludi, vārpstveidīgi, šie dzīvnieki ir diezgan lieli un masīvi.
Visi airkāji ir plēsēji. Tie ēd zivis, vēžveidīgos, kalmārus u.c. jūras dzīvniekus. Lielākā daļa airkāju ēd dažādu barību.
To kājas ir pārveidojušās par īsiem, platiem un plakaniem airiem, kas ir līdzīgi peldpleznām, tādēļ tos sauc par airkājiem.
Kāju pirksti ir savienoti ar ādu, nagi ir tikai uz priekšējām airkājām roņiem, bet uz pakaļējām airkājām ausroņiem. Tā kā ūdenim ir daudz lielāks vielas blīvums, tad airkāju virsma nav nepieciešama tik liela kā putniem gaisā.
Tā kā airkāji dzīvo aukstos ūdeņos, tad tiem ir efektīga termoregulācija. Siltums tiek saglabāts ar zemādas taukiem jeb trānu. Zemādas trāna slānis ne tikai saglabā ķermenī siltumu, bet kalpo arī kā papildus enerģijas avots. Piedzimstot mazuļiem trāna slāņa nav. Roņiem (Phocidae) tas ir apmēram 8 cm biezs, valzirgiem (Odobenidae) 15 cm.
Acis ir piemērotas dzīvei zem ūdens un virs ūdens. Ienirstot, aci pārklāj causpīdīga membrāna, kas aizsargā aci, bet tai var redzēt cauri. Nāsis un ausis, ienirstot, automātiski noslēdzas. Ķermenim ir maksimāli slīdīga virsma; piena dziedzeri ir iekšēji, un piens tiek "izsvīsts", arī sēklinieki ir iekšēji. Airkājiem ir garas ūsas, kas kalpo navigācijai, galvaskausā ir sensori, kas uztver zemūdens skaņu informāciju un novada līdz ausij.
Airkājiem ir augstāks sāpju slieksnis kā citiem dzīvniekiem. Kad airkāji atgriežas ūdens virspusē, tiem ir vajadzīgs laiks, kamēr tiek palaistas un atjaunotas visas organisma sistēmas. Tie zem ūdens bez elpošanas var peldēt gandrīz 2 stundas.
Primāti
Daudzveidīga zīdītāju kārta, kuru pasaulē pārstāv apmēram 190 sugas. Latvijā brīvā dabā tie nav sastopami.
Pie primātiem pieder visas lemuru, pērtiķu, cilvēkveidīgo pērtiķu (t.sk. cilvēku) sugas.
Visi primāti, izņemot orangutānus, dažreiz arī lemurus un galago, dzīvo baros vai arī lielās kopienās, kas var sastāvēt no 10 līdz pat 200 dzīvniekiem.
Ja neskaita cilvēku apdzīvotās teritorijas, primāti visbiežāk ir sastopami Centrālajā Amerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Dienvidāzijā. Dažas primātu sugas ir sastopamas pat tik tālu ziemeļos kā Meksikas dienvidu daļā un Japānas ziemeļu daļā.
…
