Indiāņiem, kuri bija attīstījušies atšķirti no vecās pasaules civilizācijas nebija imunitātes pret eiropiešu atvestajām slimībām, tāpēc tās izraisīja vairākas, daudziem indiāņiem nāvējošas, epidēmijas, tāpat populāciju samazināja savstarpējie kari.
Ziemeļamerikas indiāņus mēdz iedalīt Arktikas, Subarktiskas, Kalifornijas, Ziemeļaustrumu, Lielā baseina, Plakankalnes, Ziemeļrietumu, Lielo līdzenumu, Dienvidaustrumu, Dienvidrietumu, Karību salu, Mezoamerikas, Aridoamerikas, Andu, Pieandu, Rietumamazones, Centrālamazones, Austrumu un dienvidu Amazones un Patagonijas kultūrvēsturiskajos apgabalos.
Arktika
Ziemeļamerikas galējajos ziemeļos dzīvojošie eskimosi un aleuti bieži vien netiek uzskatīti par indiāņiem, viņi bija nomadi, kas pārtika no roņu, valzirgu, vaļu, ziemeļbriežu, polārlāču gaļas un zivīm, Arktikas nabadzīgās veģetācijas dēļ augus uzturā lietoja maz.
Medībās lietoja harpūnas, lokus un šķēpus. Arktikas iedzīvotāji valkāja vieglus un siltus apģērbus, mēdza izgatavot arī ūdensnecaurlaidīgus apģērbus no roņu zarnām. Lai aizsargātos no sniega akluma nēsāja koka cepures un saulesbrilles.
Arktikas iedzīvotāji, lai pārvietotos bieži izmantoja suņu pajūgus, bet pa ūdeni pārvietojās ar kajakiem un umiakos. Arktikas iedzīvotāju reliģija ir šamanisms, kurā centrālo vietu ieņem okeāns.
Līdz 20. gadsimta otrajai pusei arktiskie apgabali bija grūti sasniedzami un to iedzīvotāji joprojām piekopa tradicionālo dzīvesveidu, lai arī mūsdienās Arktikas iedzīvotāji ir atmetuši daļu tradīciju (piemēram, nomadisko dzīvesveidu) un pieņēmuši rietumu civilizācijas tradīcijas, viņi cenšas saglabāt savu kultūru un valodu.…
