Zināšanas bieži tiek aizšifrētas

Zināšanas ir informācijas kopums, kas veido kāda jautājuma aprakstu un atbilst kādam saprašanas līmenim par to. Saistībā ar datiem un informāciju, zināšanas ir šīs piramīdas virsotnē.
Zināšanas parasti iegūst apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes. Zināšanas tiek izmantotas noteiktai darbībai kāda mērķa sasniegšanā.
Mūsuprāt
Aizšifrētas zināšanas veidojas tad, kad kādai vārdu kopai tiek lietots viens vārds, lai apzīmētu šo kopu, piemēram, neolīts.
Neolīts sekoja paleolītam un mezolītam.
Vēlais akmens laikmets, kad sākās pāreja uz ražojošo saimniecību (zemkopību, lopkopību) attīstījās keramika (izstrādājumi un materiāli, ko iegūst saķepinot mālus), jauni materiālu apstrādes veidi (urbšana, zāģēšana u.c.) sekoja senākais akmens laikmets – pirmais zināmais cilvēces vēstures periods, kas sākās pirms 3 milj. Gadu un vidējam akmens laikmetam.…