Dzīvesvietas
Ūdeņos, kuros dzīvo zivis, ir atšķirīgs ūdens sāļums, skābekļa daudzums un temperatūra. Palielinoties dziļumam, pieaug ūdens spiediens, samazinās apgaismojums un pasliktinās barošanās apstākļi. Evolūcijas procesā ir izveidojušas tās zivis, kurām izveidojās dažādi pielāgojumi dzīvei dažādās ūdenstilpēs un to daļās.
Vairākums zivju dzīvo jūrās. Daļa no tām mīt ūdens klaidā (haizivis, tunči un mencas), citas - gultnei tuvos slāņos vai uz gultnes (rajas un plekstes).
Daļa saldūdens zivju ir pielāgojušās dzīvei stāvošos ūdeņos (karūsas un līņi), daļa - tikai tekošā ūdenī (foreles un salates).
Saldūdens zivis, tāpat kā jūras zivis, uzturas gan brīvā ūdenī, gan pie gultnes. Caurceļotājas zivis (stores, ketas un dažas siļķu sugas) vienos dzīves periodos dzīvo jūrā, citos - upēs.
Ārējā uzbūve
Zivju ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un astes. Aste beidzas ar astes spuru. Lokot vidukli un asti, zivs virzās uz priekšu. Bez astes spuras zivīm ir vēl pārskaita krūšu un vēdera spuras - viena vai vairākas muguras spuras un anālā spura. Muguras un anālā spura kustību laikā nodrošina stabilitāti. Vairākumam zivju ir plūdlīnijas forma. Pārvietošanās laikā tā samazina ūdens pretestību.
Zivju ķermeni parasti klāj zvīņas.Zvīņas veidojas ādā kā plānas plātnītes, kas palielinās, zivij augot. Pēc zvīņu koncentriskajiem gredzeniem var noteikt zivs vecumu un ķermeņa garumu. Zvīņas no ārpuses pārklātas ar gļotām, ko izdala ādas dziedzeri, tā samazainot ķermeņa berzi pret ūdeni.
Zivju krāsa ir dažāda. Zivīm, kuras dzīvo starp ūdensaugiem, piemēram, līdakai vai asarim, ir tumši zaļa mugura, gaišāki sāni ar tumšām šķērsjoslām un iedzeltens vēders.
Zivīm, kuras uzturas gultnes tuvumā, augšpuse ir tumša, apakšpuse - gaiša. Ūdens augšējos slāņos dzīvojošās zivis ir sidrabotas. Krāsa var izmainīties atkarībā no apkārtējās vides krāsas.
Zivju galvā ir viens pāris acu. Ar tām zivis atšķir tuvumā esošos priekšmetus. Uz priekšu no acīm atrodas nāsis. Tās sniedzas līdz ožas orgāniem - diviem maisiņiem ar maņas šūnām.
Zivis atšķir skaņas. Dzirdes orgāni tām atrodas galvaskausā. Ir pierādīts, ka zivis izdod skaņas, kuras cilvēks bez speciālām ierīcēm parasti nedzird. Skaņu signalizācijai zivju dzīvē ir liela nozīme.
Uz zivju ķermeņa ir taustes un garšas šūnu grupas, bet dažām zivīm (savvaļas karpai) uz lūpām ir taustes orgāni - taustekļi. …
