-
Zvaigznes un zvaigznāji
Nr. | Название главы | Стр. |
Kas ir zvaigzne | ||
Zvaigžņu spektri | ||
Zvaigznes apraksts | ||
Zvaigžņu krāsas | ||
Zvaigžņu iedalījums | ||
Zvaigžņu ķīmiskais sastāvs | ||
Zvaigžņu starjauda | ||
Zvaigžņu novērojumi vēsturē | ||
Dubultzvaigžņu sistēma | ||
Pulsējošās zvaigznes | ||
Novas un pārnovas | ||
Kas ir zvaigznājs? | ||
Zvaigznāja vēsture | ||
Kuri ir spožākie zvaigznāji? | ||
Kas ir zodiaka zvaigznāji? | ||
Kāpēc mainās zvaigžņotā debess? | ||
Zvaigžņotās debess maiņa nakts laikā | ||
Skats uz dienvidiem un ziemeļiem | ||
Zvaigžņotās debess maiņa gada laikā | ||
Visu gadu redzamie zvaigznāji | ||
Pavasara un vasaras zvaigznāji | ||
Rudens un ziemas zvaigznāji |
Kas ir zvaigzne?
Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur tās pašas gravitācija. Vistuvākā zvaigzne Zemei ir Saule, kura ir nozīmīgākais enerģijas avots uz Zemes. Citas zvaigznes ar neapbruņotu aci ir redzamas tikai naktī vai krēslā, jo Saules gaismas spožums pa dienu neļauj saskatīt tās. Lielāko daļu no savas dzīves zvaigzne spīd, pateicoties kodoltermiskām reakcijām tās dzīlēs, kā rezultātā atbrīvojas enerģija, kura tālāk nonāk līdz zvaigznes virsmai un tiek izstarota kosmosā elektromagnētiskā starojuma un dažādu elementārdaļiņu veidā. Gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir smagāki par ūdeņradi un hēliju, izveidojas zvaigznes kodoltermiskajos procesos.
Astronomi, veicot zvaigznes spektra, starjaudas un kustības novērojumus, var noteikt tās masu, vecumu, ķīmisko sastāvu un daudzas citas īpašības. Pilno zvaigznes masu galvenokārt var noteikt pēc tās evolūcijas un iespējamās bojāejas. Citus zvaigznes parametrus var noteikt pēc tās evolūcijas vēstures, kā arī pēc tās diametra, rotācijas, kustības un temperatūras. Daudzu zvaigžņu temperatūras grafiks attiecībā pret starjaudu, pazīstama kā Hercšprunga—Rasela diagramma (H—R diagramma), ļauj noteikt zvaigznes vecumu un tās vietu evolūcijā.
Zvaigžņu spektri
Zvaigžņu spektri ir daudz un dažādi, bet gandrīz visi tie ir absorbcijas spektri. Tas ir saistīts ar to, ka zvaigznes absorbē gaismu savā ārējā apvalkā. Pētot zvaigžņu spektru, ir iespējams noteikt zvaigžņu atmosfēras ķīmisko sastāvu. Zvaigžņu spektrs ir atkarīgs no atmosfēras spiediena un temperatūras. Zvaigžņu spektrs tiek iedalīts klasēs, ko apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem un cipariem. Spektra apzīmējums norāda arī zvaigžņu krāsu. Piemēri: A klase - baltas zvaigznes; F klase - dzeltenīgas zvaigznes; G klase - dzeltenas zvaigznes; K klase - oranžas zvaigznes; M klase - sarkanas zvaigznes.
Zvaigžņu temperatūru var noteikt arī pēc enerģijas sadalījuma to nepārtrauktā spektrā un pēc enerģijas daudzuma, kuru saņem no zvaigznēm uz Zemes.
No Zemes ar neapbruņotu aci saskatāmi aptuveni 6 000 zvaigžņu, bet pie debess ir aptuveni 2 miljardi zvaigžņu.
…
Prezentācija gatavota fizikai, bet astronomijas joma ir vairāk minēta. Darbā aprakstīts: zvaigznes un zvaigznāji, to uzbūve, vēsture, izskats, darbība, u.c.
- Elektriskā strāva pusvadītājos
- Gamma starojums
- Zvaigznes un zvaigznāji
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Planētas
Презентация для основной школы8
-
Rentgenstari
Презентация для основной школы11
-
Putekļsūcēju iekārtas
Презентация для основной школы7
-
Kas ir Saule?
Презентация для основной школы9
-
Visuma rašanās
Презентация для основной школы13