Krievijā revolūcijas raksturs ir demokrātisks, boļševiki pauda viedokli, ka revolūcijas vadītājiem jābūt strādniekiem, kuru sabiedrotais būtu zemniecība, bet buržuāzija ir kontrrevolucionāra tā ir carisma sabiedrotā. Eseri sludināja, ka revolūcija ir ieinteresēti visi tie iedzīvotāji, kuri dzīvo no pašu darba un buržuāzija, protams, ir kontrrevolucionāra. Revolūcija mērķis menševikiem bija buržuāziski demokrātiska republika. Boļševikiem – „proletariāta diktatūra”, bet eseriem diezgan miglaina „tautvedība”, par kuru lems satversmes sapulce.
Latvijā revolūcija bija nacionāla rakstura, jo latviešu mērķis bija būt brīviem. Latvijas teritorijā vel smagāku vērta arī vācbaltiešu muižniecības jūgs un privilēģija. Tas liela mēra noteica arī revolucionāru prasības un cīņas formas. Daudzi it īpaši Latvijas teritorijā uzskatīja, ka problēmas iespējams novērst nodibinot sociālismu.
Revolūcijas cēloņi.
Ekonomiskie:
Muižniekiem piederēja lieli zemes īpašumi turpretim milzīgajam skaitam zemnieku nebija zemes. Viņi kalpoja muižniekiem un bija pilnībā pakļauti viņiem. Zemnieki dzīvoja pilnīgā atkarība no muižnieku labvēlības.
Tika pilnībā aizliegti ekonomiskie streiki un strādniekiem nebija pilnīgi nekādu iespēju cīnīties par savām tiesībām.
Strādnieki vēlējas saīsinātu darba laiku, paaugstinātas algas un vēlējas slēgt kolektīvos līgumus ar uzņēmējiem.
Politiskie:
Krievija šajā laika bija nonākusi dziļā krīzē. Impērija dažādas tautas bija neapmierinātas ar cara patvaldības realizēto politiku.
Pieauga visu iedzīvotāju slāņu politiska beztiesība, nacionālie un reliģiskie spiedi.
Nepastāvēja vārda, preses un sapulču brīvība.
…
