10.janvāris Rīgā pienāk ziņas par pirms dienas notikušo strādnieku demonstrācijas apšaušanu Pēterburgā;
12.janvāris Solidarizējoties ar Pēterburgas strādniekiem, LSDSP izsludina ģenerālstreiku. Streiku sāk lielās fabrikas, un tām pievienojas darbnīcas un veikali. Darbu pārtrauc Rīgas Politehniskais institūts un skolas, neiznāk laikraksti. Rīgā notiek vairākas lielas demonstrācijas ar lozungu ”Nost ar patvaldību!”.
13.janvāris Ģenerālstreiks vēršas plašumā. Notiek vairākas demonstrācijas un viena no tām dodas uz Maskavas (tagad Latgales) priekšpilsētu, lai pamudinātu vairākus turienes uzņēmumu, īpaši M.Kuzņecova fajansa un porcelāna fabrikas strādniekus pievienoties streikam. Pēc tam aptuveni 10 tūkstoši demonstrantu dodas uz Vecrīgu. Daugavmalā pie Dzelzceļa tilta viņus sagaida apakšvirsnieku bataljona vienas rotas karavīri un sākas demonstrantu apšaude. Metoties bēgt uz Daugavas pusi, cilvēki ielūst ledū un vairāki noslīkst. Noslīkušo skaits nav zināms, taču vēlāk saskaita 73 nošautos un aptuveni 200 ievainotos, viņu vidū arī toreiz 20 gadus vecais rakstnieks Antons Austriņš.
13 – 28.janvāris Streiks Liepājas uzņēmumos
14 – 22. janvāris Streiks Jelgavā
20.,21janvāris Sociāldemokrāti proklamācijā ”Visiem Rīgas strādniekiem!” paziņo par vispārējā politiskā streika izbeigšanu.
Februāris Streiki Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī.
17.februāris Streiko visi Daugavpils rūpniecības uzņēmumu, dzelzceļa depo un remontdarbnīcu strādnieki. Pievienojās maizes cepēji, banku ierēdņi, bibliotekāri, mājkalpotājas, reālskolotāji. Pilsētā sākoties demonstrācijām, tās apturēt tiek aicināti karavīri. Četri vai pieci demonstranti tiek nošauti, 15 – 20 – ievainoti.
1905.gada marts un aprīlis Rīgā, Liepājā un citās pilsētās izveidojas strādnieku un kaujinieku vienības un grupas. Streiko muižu kalpi. Aizputes, Grobiņas un Ventspils apriņķī notiek demonstrācijas. Dundagā plašs laukstrādnieku un demonstrantu gājiens uz barona pili. Līdzīgas muižas kalpu un zemnieku protestu akcijas notiek Vidzemē. Pēc
Kurzemes muižnieku pieprasījuma viņu muižās sāk izvietot cara armijas karaspēka vienības.
29.marts Rīgas Latviešu biedrība iekšlietu ministram A.Buliginam iesniedz prasību atļaut tautskolās latviešu valodu.
19.aprīlis Pēterburgas Avīzes publicē vairāk nekā 200 latviešu inteliģences pārstāvju petīciju valdībai. R.Blaumanis, A.Bergs, J.Rozentāls, P.Zālīte, J.Asars, Rainis, J.Jansons – Brauns un daudzi citi prasa vārda brīvību presē, atcelt ierobežojumus latviešu valodas lietošanā, atcelt aizliegumus sapulcēties.
30.aprīlis Rīgā 1. maija gaidās atkal sākas vispārējais politiskais streiks. Tam atsakās pievienoties Maskavas priekšpilsētas uzņēmumi, arī M.Kuzņicova fajansa un porcelāna fabrika. Vairākās vietās notiek strādnieku sadursmes ar policiju un dragūniem.
1.maijs Streiks Liepājā aptver visus Liepājas uzņēmumus. Jelgavā vairākas demonstrantu sadursmes ar karaspēku.
2.maijs Sākās vispārējais streiks Daugavpilī.
15.jūnijs Liepājā matroži ieņem virssardzi un atbrīvo Liepājas cietumā ieslodzītos.…
