SECINĀJUMI
1927. gada kinomateriāli sniedz priekšstatu par Latvijas vēsturi pirms 100 gadiem, atspoguļojot galvenos notikumus un spilgtākās personības. Kinomateriāli ir bez skaņas un melnbalti, kas salīdzinājumā ar mūsdienām zaudē emocionalitāti, patieso, dzīvo būtību. 20.–30. gadu kinoteātru repertuārā galvenokārt tika rādītas ārzemju filmas, Latvijā ražotā produkcija parasti nepārsniedza 5 % no visām filmām, to veidoja galvenokārt kinohronikas.
Datubāze “Redzi, dzirdi Latviju” nes pienesumu valstij, kļūstot par daļu no kultūras. Ņemot vērā tā laika iespējas, pēckara laika sekas, 1920.gadu kinomateriāli vērtējami kā nozīmīgs iegluldījums un pirmssākumi Latvijas kino vēsturē. Izvērtējot un analizējot vēstures ietekmi, var secināt, ka tā laika vēstures notikumi, iekārtas ir būtiski ietekmējušas kino esamību. Pēckara laikā cilvēkiem nācās sastapties ar finasiālām grūtībām, turklāt filmu uzņemšana prasīja lielus līdzekļus.
Vadoties pēc pieejamajiem resursiem, viena no spilgtākajām un aktīvākajām tā laika personībām ir Rainis, kas ar savu daudzpusību un zināšanām sniedza ieguldījumu Latvijas valstij, gan kā dzejnieks, gan arī kā izglītības ministrs.
1927. gada kinomateriālu izpētē tikai galvenokārt izmantota datubāze ”Redzi, dzirdi Latviju” un citi interneta resursi. Konkrētā datubāze ir viegli pārskatāma, ērta lietošanai.
…