Pastāv daudzi viedokļi par K. Ulmaņa 15. maija apvērsumu un tā īstenajiem iemesliem. Daži vēsturnieki izteikti negatīvi vērtē K. Ulmaņa patiesos motīvus apvērsuma veikšanai, daži tieši pretēji.
Latvija saimnieciskais attīstības modelis pēc 1918. gada nebija liberāla tirgus saimniecība. Tendences uz diktatūru pamatu veidoja cits Latvijas izvēlētais saimniecības modelis, kuru raksturoja:
1.valsts īpašuma nepārtraukta vairošana;
2.valsts intervence saimniecībā: valsts monopolu pieaugums, priekšrocības valsts uzņēmumiem, valsts bankas gatavība glābt neefektīvus valsts uzņēmumus, bet izvairīšanās sniegt atbalstu privātīpašniekiem;
3.privātā kapitāla darbības lauka sašaurināšana;
4.vēlēšanās izveidot nacionālu „latvisku” kapitālu, nevis ļaut tam veidoties normālā konkurences ceļā.
Izteikta priekšrocība tika dota neekonomiskajiem motīviem: vēsturiskās taisnības, nacionālpolitiskiem motīviem. Tas bija īpaši skaidri redzams agrārās reformas gaitā: galējais egalitārisms zemes sadalīšana nevis atrisināja agrārās problēmas, bet tās padziļināja. Jau 1927. gadā Latvijas lauksaimniecībā bija redzamas krīzes iezīmes: darbaspēka trūkums, ļoti zemi tīrie ienākumi. Jau 20. gados valsts attīstībā stingri iezīmējās tendences, kuras veidoja antidemokrātisma pamatu:
Latvija ļoti stipri iespaidojās no bijušās Krievijas saimnieciskās domāšanas stereotipiem un tiesiskām normām,
Valsts sektora izplešanās radīja sociālas sekas: ierēdniecības milzīgais daudzums, ierēdniecības lomas sabiedrības dzīvē pieaugums,
Ierēdniecības nozīmīgā vieta sabiedrībā pastiprināja jau vēsturiski izveidojušos latviešu nepatiku pret pilsētu nozarēm – tirdzniecību, rūpniecību un veicināja vēlēšanos izvēlēties ierēdņa amatu,
Ar valsts monopolu un Latvijas bankas – lielā mērā kā valdības fiskālā aģenta – palīdzību birokrātijas kontrolē t.s. saimniecības latviskošana sākās jau 20. gados, kas sašaurināja privātās iniciatīvas un uzņēmējdarbības lauku, …