Реферат
Искусство, культура и история
История, культура
1941. un 1949.gada deportācijas Latvijā-
1941. un 1949.gada deportācijas Latvijā
Оцененный!
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 4 | |
Literatūras apskats | 6 | |
1. | Deportācijas | 7 |
1.1. | Cēloņi un mērķi | 7 |
1.1.1. | 1941. gads | 7 |
1.1.2. | 1949. gads | 7 |
1.2. | Sagatavošana un īstenošana | 9 |
1.2.1. | 1941. gads | 9 |
1.2.2. | 1949. gads | 11 |
1.3. | Izsūtīto dzīves apstākļi | 13 |
1. 3.1. | 1941. gads | 13 |
1.3.2. | 1949. gads | 14 |
1.4. | Sekas | 15 |
1.4.1. | 1941. gads | 15 |
1.4.2. | 1949. gads | 15 |
1.5. | Svarīgākās atšķirības starp 1941. gada un 1949. gada deportācijām | 16 |
1.6. | Deportāciju aktualitāte mūsdienās | 17 |
2. | Praktiskā daļa | 19 |
2.1. | Aptaujas apkopošana | 19 |
2.2. | Mūsdienu Latvijā nepastāv deportāciju draudi | 24 |
2.2.1. | Aptaujāto viedoklis | 24 |
2.2.2. | Jāņa Riekstiņa, Latvijas Valsts arhīva vecākā referenta, viedoklis | 25 |
2.2.3. | Sigitas Zosules, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieces, viedoklis | 25 |
2.2.4. | Līgas Krogzemes (bijušās izsūtītās) viedoklis | 25 |
2.2.5. | Mans viedoklis | 25 |
Secinājumi | 27 | |
Saīsinājumi un termini | 28 | |
Anotācijas | 30 | |
Annotation | 31 | |
Atsauces | 32 |
Deportācijas ir vārds, kas sev līdzi nes daudz pārdzīvojumu, sāpju un zaudējuma sajūtu. Deportācijas nenoliedzami ir viens no padomju režīma represiju simboliem, kas pauda tā laika varas rīcības neierobežotību un necilvēcību. Masveida cilvēku izvešana no Latvijas gan 1941. gada
14. jūnijā, gan 1949. gada 25. martā noteikti ir uzskatāmas kā noziegumi pret cilvēci. Šīs deportācijas notika vardarbīgi, arī turpmāk nometinājuma vietās. Cilvēkiem bez iepriekšēja brīdinājuma nācās atstāt viņu mājas un dzīvotās dzīves. Pretošanās bija neiespējama.
Par darba tēmu tika izvēlētas 1941. gada un 1949. gada deportācijas, jo 1949. gada
25. martā izsūtīja arī manas ģimenes locekļus. Tādēļ radās pastiprināta interese par šiem vēsturiski svarīgajiem notikumiem. Otrs iemesls, kādēļ tēma tika izvēlēta, bija tas, ka šogad, 2009. gada
25. martā, apritēs 60 gadi kopš 1949. gada deportācijas.
Darba mērķis:
izpētīt abu deportāciju cēloņus, mērķi, sekas;
aptaujājot cilvēkus, noskaidrot cilvēku zināšanas par deportācijām;
apkopojot informāciju, izdarīt secinājumus.
Darba uzdevumi:
meklēt, analizēt un apkopot materiālus par 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportācijām;
salīdzināt abas deportācijas un atrast būtiskākās atšķirības;
noskaidrot notikušo deportāciju fakta aktualitāti mūsdienās;
veikt sabiedrības aptauju, intervēt bijušos izsūtītos, uzklausīt vēsturnieku viedokli, lai varētu pierādīt izvirzīto hipotēzi vai nonākt pie secinājuma, ka hipotēze neapstiprinājās;
izdarīt secinājumus.
Darba hipotēze: mūsdienu Latvijā nepastāv deportāciju draudi.
Pētīšanas metodes:
Anketēšana;
Intervija;
Pieejamās literatūras izpēte.
Teorētiskās izpētes pamatmateriāli būs pieejamā literatūra, kura atspoguļo deportācijas laika notikumus. Izpētes gaitā veidota aptauja, lai uzzinātu cilvēku saistību ar notikušajām represijām, viņu ieskatus par šiem notikumiem un viedokli par to, vai arī mūsdienu pasaulē ir iespējamas tādas politiskas izrēķināšanās. Pēc tam ir izanalizēta iegūtā informācija un izdarīti secinājumi. Intervētas arī 1949. gada 25. marta izsūtītās - Līga Krogzeme un Aija Oppe (dzimusi Krogzeme), kuras stāstīja savas atmiņas par tās dienas un tālākās dzīves notikumiem. Konsultāciju par zinātniski pētnieciskā darba tēmu un izvirzīto hipotēzi sniedz arī Latvijas Valsts arhīva vecākais referents Jānis Riekstiņš.…
Zinātniski pētniecisko darbs izstrādāja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Madara Zilvere. Darba tēma ir „1941. un 1949. gada deportācijas Latvijā”. Šāda temata izvēli pamudināja fakts, ka arī Madaras Zilveres tuvinieki 1949. gadā piedzīvoja izsūtījumu, kā arī fakts, ka 2009. gadā apritēs 60 gadi kopš 1949. gada deportācijas. Tādēļ radās interese šos notikumus papētīt arī tuvāk. Pētījumam izvirzītajā hipotēzē pausts pieņēmums, ka mūsdienu Latvijā deportācijas vairs nevar atkārtoties. Zinātniski pētnieciskais darbs sastāv no trijām galvenajām nodaļām – teorētiskās, praktiskās un pielikuma daļas. Teorētiskajā daļā aprakstīti 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportāciju cēloņi, sasniedzamie mērķi, deportāciju norisināšanās gaita, deportēto dzīve izsūtījumā un deportāciju radītās sekas. Praktiskajā daļā pētīti dažādi viedokļi, kuros pausti uzskati un pieņēmumi par hipotēzē izteikto apgalvojumu. Veikta arī anketas apkopošana, kurā respondenti atbildēja uz jautājumiem par deportācijām. Pielikumā iekļauta anketa un atbildes diagrammu veidā uz anketā uzdotajiem jautājumiem. Pielikumā ir atrodamas arī kartes un tabulas, kuras palīdz vieglāk uztvert teorētiskajā daļā apkopoto informāciju. Ievietota arī intervija, kurā iztaujāta bijuši izsūtīta – Līga Krogzeme. Pētījumā apskatīti vēsturiski notikumi, kurus, pēc autores domām, nedrīkst aizmirst, jo tie ietekmēja Latvijas demogrāfisko, etnisko stāvoklis, izmainījās Latvijas kultūra, jo iebrauca daudz citu tautību cilvēku, izmainījās arī latvieša psiholoģiskais noskaņojums. Autore nonāk pie darbā izklāstītajiem secinājumiem un apstiprina izvirzīto hipotēzi.
- 1941. un 1949.gada deportācijas Latvijā
- 1941. un 1949.gada deportācijas Latvijā
- Vikingi un Latvija
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!1941. un 1949.gada deportācijas Latvijā
Реферат для средней школы6
-
Vikingi un Latvija
Реферат для средней школы9
-
Agrārā reforma - solis uz priekšu vai atpakaļ Latvijas attīstībā?
Реферат для средней школы4
Оцененный! -
Noziegumi un to raksturs Cēsu apriņķī saistībā ar lauksaimniecības kolektivizāciju Latvijā (1945. – 1949.)
Реферат для средней школы36
Оцененный! -
Padomju karabāzes Latvijā un to izmantošanas iespējas
Реферат для средней школы14