Ievads
Mēs pašlaik dzīvojam neatkarīgā, demokrātiskā valstī, kur paši esam sava likteņa noteicēji. Pavisam citāda situācija Latvijas Valstī bija pirms 67 gadiem, kad mūsu likteņa noteicēja bija Padomju Savienība un par Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku valsti varēja sapņot tikai klusākajā sirds nostūrī.
Mūsdienu Latvijas valsts un tās sabiedrība nebūtu iedomājama bez vēstures notikumiem, jo bez pagātnes nav nākotnes. Latvija pastāvēšanas posmā ir piedzīvojusi gan daudz pozitīva, gan arī daudz negatīva. Viens no negatīvajiem notikumiem ir Otrais pasaules karš, kurā Latvija zaudēja savu valstisko neatkarību un daļu savu tautiešu.
1941.gada jūnija notikumi bija vieni no traģiskākajiem notikumiem, kurus piedzīvoja mazā, bet tik ļoti spēcīgā latvju tauta. Naktī no 13. uz 14. jūniju visā Baltijā tika organizēta milzīga apjoma masu deportācija, kuras instrukcija tika izstrādāta jau 1939. gada oktobrī, kad PSRS vēl pat nebija okupējusi šo teritoriju. Izsūtīšanas mērķis bija iznīcināt visu Latvijas inteliģenci un radīt Latvijā amorfu, paklausīgu un iebiedētu iedzīvotāju slāni, kas akli pakļautos padomju varai. [1]
Valsts drošības komisariāta darbinieki sastādīja izsūtīšanai paredzēto cilvēku sarakstus un izveidoja īpašas operatīvās grupas deportācijas organizēšanai. Izsūtīšanas notika naktī uz 1941. gada 14. jūniju. Cilvēkus bez tiesas lēmuma arestēja, ģimenes sadalīja (galvenokārt „kaitīgais elements” – ģimenes galvas un jaunie vīrieši – nonāca GULAGa nometnē, bet pārējā ģimene – nometinājumā attālos PSRS rajonos). [6]
Ir svarīgi zināt, cik ļauni cilvēki var būt un kas var notikt totalitārās sistēmas paspārnē. Darba galvenais mērķis ir noskaidrot atbildi uz šo jautājumu, kādēļ mūsu tautai vajadzēja to piedzīvot un ko padomju vara centās panākt, izsūtot latviešus no viņu dzimtenes. Es vēlējos uzzināt, kā tas notika, ko cilvēki juta, jo tas bija laiks, kuru piedzīvoja arī mani vecvecāki. Man ir svarīgi zināt savas tautas pagātni, jo sāpes, ko latviešiem nodarīja Padomju Savienība, manuprāt, bija nepelnītas un netaisnīgas. Nekas nenotiek tāpat vien, par to jūs pārliecināsieties izlasot manu darbu, kurā tiks sniegta atbilde uz šo jautājumu.
Darba mērķis: Izvērtēt 1941. gada deportāciju Latvijā un kā tā ietekmēja Krimuldas pagasta iedzīvotājus.
Darba uzdevumi:
1. Noskaidrot latviešu deportēšanas cēloņus, gaitu un virzienus.
2. Izpētīt pieejamo literatūras sarakstu un interneta resursus par latviešu deportāciju.
3. Veikt intervijas ar Krimuldas pagasta iedzīvotājiem, kuri tika deportēti 1941.gada 14.jūnijā, lai noskaidrotu viņu dzīves apstākļus Sibīrijā.
4. Veikt aptaujas, lai noskaidrotu, ko jaunieši zina par 1941.g. deportāciju Latvijā.
5. Apgūt pētnieciskā darba iemaņas un praktisku iespēju apkopot un salīdzināt faktu materiālus, izteikt un aizstāvēt savu viedokli.
Hipotēze: Izsūtīto liktenis bija atkarīgs no vietējās varas un iedzīvotāju attieksmes.
Darba metodes: Literatūras analīze, interneta materiālu apzināšana, intervēšana un anketēšana.
…
