1941.gada 14.jūnija deportācijas - sociālais portrets

Tūlīt pēc A. Kirhenšteina valdības sastādīšanas jaunais iekšlietu ministrs V.Lācis paziņoja: “ svarīgākais uzdevums, kāds jāveic Iekšlietu ministrijai, ir pilnīgi un noteikti iztīrīt valsts aparātu no reakcionāriem elementiem un tautas ienaidniekiem.” Parādījās jauni jēdzieni “tautas ienaidnieks”, “kaitnieks”, “sabotieris”.
Pēc padomju varas nodibināšanas 22.jūlijā sākās atklāti “tautas ienaidnieku” aresti. Tika apcietināti gandrīz visi bijušie Latvijas valdības locekļi, lielāka daļa Saeimas deputātu, valsts iestāžu vadītāji, aizsargu komandieri, Latvijas armijas virsnieki. Sākās arī izsūtīšanas, pie tam tās skāra ne tikai pašu arestēto, bet visu viņa ģimeni.
1941.g. pavasarī apcietināja, notiesāja un vēlāk nošāva arī daudzus citus Latvijas valsts darbiniekus, militārpersonas, policijas un tiesu iestāžu darbiniekus, kuru vienīgais “noziegums” bija ilggadēja, godīga kalpošana savai valstij un tautai.1 Ap šo pašu laiku arī Komunistiskās partijas un padomju iestādēs visās Latvijas pilsētās un apriņķos, sagatavoja rūpnīcu, fabriku un citu uzņēmumu bijušo īpašnieku, tirgotāju, namīpašnieku, naudas noguldītāju, kā arī citu “ekspluatatoru” un “sociāli bīstamo elementu” sarakstus.
1941.g.16.maijā PSRS valsts drošības tautas komisārs V.Merkulovs nosūtīja VK(b)P Centrālajai komitejai VDTK sagatavoto VK(b)P CK un PSRS TKP lēmuma projektu “Par pasākumiem Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR attīrīšanai no pretpadomju kriminālajiem un sociāli bīstamajiem elementiem”. …