Mēs pašlaik dzīvojam neatkarīgā, demokrātiskā valstī, kur paši esam sev noteicēji. Pavisam citāda situācija Latvijas Valstī bija pirms 65 gadiem, kad mūsu liktens noteicēja bija Padomju Savienība un par Latviju, kā neatkarīgu, demokrātisku valsti varēja sapņot tikai klusākajā sirds nostūrī.
Mūsdienu Latvijas valsts un tās sabiedrība nebūtu iedomājama bez vēstures notikumiem, jo bez pagātnes nav nākotne. Latvija pastāvēšanas posmā ir piedzīvojusi gan daudz pozitīva, gan arī daudz negatīva. Viens no negatīvajiem notikumiem ir Otrais pasaules karš, kurā Latvija zaudēja savu valstisko neatkarību un daļu no saviem tautiešiem.
1941.gada jūnija notikumi bija vieni no traģiskākajiem notikumiem, kurus piedzīvoja mazā, bet tik ļoti spēcīgā latvju tauta. 1941.gada 14. jūnijā sākās masveida latvju nācijas deportācija un Sibīrijas taigām, kas prasīja daudzu cilvēku dzīvības, daudz sāpju, ko cilvēki izjuta, kad tika šķirtas viņu ģimenes, gan arī tad kad viņi tika šķirti no mīļotās Dzimtenes. Un kam tas viss?
Darba galvenais mērķis bija noskaidrot atbildi uz šo jautājumu, kādēļ mūsu tautai vajadzēja to piedzīvot un ko padomju vara centās panākt izsūtot latviešus no viņu dzimtenes. Es vēlējos uzzināt kā tas notika, ko cilvēki juta, jo tas bija laiks, kuru piedzīvoja arī mani vecvecāki.. Man ir svarīgi zināt savas tautas pagātni, jo sāpes, ko latviešiem nodarīja Padomju Savienība, manuprāt, bija nepelnītas un netaisnīgas. Nekas nenotiek tāpat vien, par to jūs pārliecināsieties izlasot manu darbu, kurā tiks sniegta atbilde uz šo jautājumu.
1940.gada 17.jūnijā PSRS karaspēks pārgāja Latvijas robežu. Padomju Savienība veica neizprovocētu militāru agresiju pret Latviju un okupēja to. Maskava pārkāpa daudzus pašas parakstītos līgumus, no kuriem galvenie bija Latvijas-Krievijas 1920.gada miera līgumu un Latvijas PSRS 1932.gada neuzbrukšanas līgums.18.jūnijā okupētajā Latvijā ieradās cilvēks, no kura gribas turpmāk bija atkarīgs viss. Tas bija Andrejs Višinskis. Viņš uzturējās Latvijā aptuveni mēnesi, līdz tika pabeigts nākamais posms, kurš sekoja pēc okupācijas, - Latvijas aneksijas sagatavošana. (10. 199. - 200. lpp.)
1940.gadā Latvija tika uzņemta Padomju Savienībā; nu Latvija bija ne tikai okupēta, bet arī anektēta. 5.augustā sāka apcietināt un deportēt ebreju politiskos darbiniekus, kuriem vēl tikko bija solīta atbrīvošana no “Ulmaņa šovinisma”. 7.augustā tika nacionalizētas visas izdevniecības, pilnīgi likvidējot brīvā vārda paliekas.
Izmaiņas skāra Latvijas iedzīvotāju privāto īpašumu. Tas, kas bija krāts daudzu paaudžu garumā, bija nolemts pilnīgai iznīcībai, izlaupīšanai un nonākšanai okupantu rokās. Jau 22.jūlijā jaunā Tautas Saeima nacionalizēja visu zemi un atsavināja bez atlīdzības zemi virs 30 hektāriem.…
