Atbildot un trešo jautājuma pusi, autore neapšaubāmi var atbildēt, ka jautājums ir ļoti aktuāls mūsdienu kontekstā. Vai vērts ir dzīvot un pašnāvības jautājums...Ņemot vērā statistikas datus, kad katru gadu ap 300 zaudētu dzīvību un vēl daudz vairāk salauztu dzīvju tuviniekiem. Apmēram 80% no šiem gadījumiem ir saistīti ar depresiju.
Pēc autores subjektīvām domām, noteiktā kārtā blakus tādam cilvēkam, kurš zaudē (vai jau ir zaudējis) dzīves jēgu jābūt blakus cilvēkam, kas varētu atbalstīt. Mums katram dzīvē iestājās tāds moments, kad mēs domājam par mūsu eksistences būtību. Kāpēc esam atnākuši uz šo zemi? Kāds ir mūsu dzīves uzdevums un kā mums jānodzīvo mūsu dzīve? Bieži vien cilvēkiem liekas, ka kaut kas neatgriezieniski pamet viņu dzīves, un kaut kas ar to ir jādara, bet nav saprašanas ko un kas. Un bieži vien šie jautājumi paliek arvērti...neizrunāti, neizlemti...Ikdienas darbi aizvelk un nav laika.…