1.klases skolēnu sociālo prasmju attīstības iespējas socializācijas procesā mācību nodarbībā

Secinājumi
1. Sociālās prasmes ir prasmes savstarpēji kontaktēties, sadarboties, sadarbojoties izmantot savu pieredzi un iegūt jaunu, apzināties atbildību par sevi un savu rīcību, un to veidošanos ietekmē apkārtējā vide, sabiedrības tradīcijas un paradumi.
2. Sociālās prasmes nosacīti var iedalīt - prasmes, kas veicina efektīvu mijiedarbību starp skolēniem, strādājot grupās, prasmes, kas veicina augstāka domāšanas līmeņa attīstību, prasmes, kas veicina skolēnu savstarpējo uzticēšanos, prasmes, kas veicina komunikāciju, prasmes, kas palīdz atrisināt konfliktus. Var iedalīt arī kā prasmes, kas veicina sevis iepazīšanu, prasmes, kas veicina saskarsmi un komunikāciju ar citiem cilvēkiem, prasmes, kas veicina sadarbību ar citiem cilvēkiem.
3. Socializācija ir personības tapšanas process, kurā mijiedarbojas saziņa un sadarbība un, kura laikā cilvēks atrod savu vietu sabiedrībā un apgūst sabiedrības kultūru, sociālās normas, sociālo pieredzi un zināšanas, tradīcijas, vērtības, uzvedības un izturēšanās prasmes. Procesa dalībnieki ir skolēni, skolotāji, vecāki un citi pieaugušie, kas savstarpēji mijiedarbojoties attīsta sociālās prasmes.
4. Sociālo prasmju attīstību 1. klasē ietekmē bērnu atšķirīgās gatavības pakāpes skolai - atšķirīga psiholoģiskā sagatavotība, pretrunīgas izjūtas (bailes no nezināmā, paaugstināts satraukums, stress, sasprindzinājums), motivācija, dažāds dotību, iemaņu un prasmju līmenis.
5. Sociālo prasmju apguve ir atkarīga no tā, kā tiek organizētas mācību nodarbības mācību satura apguvei, kādas mācību darba organizācijas formas tiek izmantotas.
6. Sociālo prasmju apguvei tiek izdalītas piecas mācību darba organizācijas formas – frontālais darbs, individuālais darbs, pāru darbs, grupu darbs un projekti, bet grupu darbs, pāru darbs un projekts ir tās mācību darba organizācijas formas, kuras sekmē visdažādāko sociālo prasmju attīstību.
…