Izanalizējot empīriskos datus par Īslandē notikušo vulkāna izvirdumu ar Galtunga un Ruges izstrādātajiem 12 faktoriem, kas ietekmē ārzemju ziņu atainojumu medijos, kopumā var secināt, ka:
1. analizētajos ziņu portālos par šo notikumu ziņas tiek veidotas tikai pirmās divas dienas, respektīvi, 21. martu, kad notika šis notikums un 22. martu, kad vulkāns kļuva aktīvāks un tādā veidā šis notikums tika pastiprināts un tas kļuva medijiem interesantāks, jo tas piesaistītu auditorijas uzmanību. Pēc tam no mediju puses bija klusums par šo notikumu, taču pēc tam, kad vulkāns atkal kļuva intensīvāks un sāka jau apdraudēt vairāku cilvēku dzīves ne tikai Īslandē, bet arī citās valstīs, mediji atsāka ziņot par šo notikumu;
2. galvenokārt analizētie ziņu portāli pārpublicē jau gatavu ziņu no ziņu aģentūrām vai ārzemju medijiem, neveidojot paši ziņas. Par iemeslu tam varētu minēt to, ka iespējams mediji šo notikumu neuzskatīja par pietiekami svarīgu, lai par to veidotu paši savas ziņas. Iespējams šajā laikā dienas kārtībā bija nokļuvuši daudz aktuālāki un svarīgāki notikumi Latvijā. Kā apstiprināja Apollo galvenais redaktors V. Oliņš, tad par iemeslu, kādēļ tieši portāls Apollo pārbulicē ziņas no ziņu aģentūrām, neveidojot orginālrakstus, ir laika trūkums. Bet Delfi ārzemju ziņas galvenā žurnāliste Nadežda Titova par portālu Delfi noliedza to. No tā var secināt, ka katram portālam ir sava politika un kritēriji, pēc kuriem vadīties;
3. pirmās dienas notikuma ziņās, Galtunga un Ruges faktoru skaits, salīdzinot ar otrās dienas notikuma izklāstu ir daudz mazāks, taču vienalga šis notikums nonāca mediju uzmanībā un kļuva publicēts arī Latvijas portālos. Iemeslu tam varētu minēt to, ka, lai arī faktoru skaits ir daudz mazāks, tie ir daudz svarīgāki, lai piesaistītu auditoriju, kā arī notikuma negatīvisms, kas piesaista pašu mediju uzmanību, jo negatīvas ziņas ir daudz vieglāk izklāstīt un tās notiek daudz biežāk;
4. otrās dienas notikuma ziņās faktoru skaits ir daudz lielāks, līdz ar to arī apstiprinās viena no Galtunga un Ruges izvirzītajām hipotēzēm, respektīvi, savietojamība, kas nosaka to, ka jo vairāk faktoriem ziņa atbilst, jo lielāka iespējamība, ka ziņa tiks publicēta;
5. ievietotās ziņas netika aprakstīta ļoti tēlaini, radot izteikti negatīvu tēlu par notikumu. Publicētajās ziņās tiek minēti konkrēti fakti, iespējamie draudi, tādā veidā nesaasinot notikušo situāciju. Portāli par notikumu auditorijai ir izveidojuši salīdzinoši mierīgu un neitrālu tēlu, taču saturā saglabājot notikuma negatīvismu;
6. pēc veikto empīrisko datu analīzes, visbiežāk parādījās šādi ziņu faktori/vērtības - laika daudzums, intensitāte/sliekšņa vērtība, skaidrība, kompozīcija, sociāli kulturālās vērtības, negatīvisms;
7. empīrisko datu analīze un arī veiktās ekspresintervijas ar portāla Apollo galveno redaktoru V. Oliņu un Delfi žurnālisti Nadeždu Titovu pierādīja to, ka analizētais notikums atbilda daudziem Galtunga un Ruges izstrādātiem faktoriem, kas nosaka ziņas publicēšanu, kā arī apstiprināja izvirzītās trīs hipotēzes.
…
