Es izvēlējos veikt kontentanalīzi par 2. augusta referendumu, jo pats uz to nedevos un likās interesanti izpētīt, kā šo referendumu atspoguļoja mediji. Iemesls bija, jo šis referendums tika reklamēts kā kāda ikdienas prece un man likās tas aizdomīgi un ilgi spriedu vai vajag iet, vai nē. Šajā gadījumā ‘’Latvijas Avīze’’ un ‘’Neatkarīgā Rīta Avīze’’. Šīs avīzes izvēlējos nevis nejaušības pēc, bet gan šīs ir tās avīzes ko visbiežāk lasu un kurām es uzticos ,kā arī tās ir vienas no lielākajām drukāto mediju jomā. Tā kā manas krievu valodas zināšanas nav tik labas un citā, ārzemju, presē (vācu, angļu utt.) par Latvijas notikumiem man nekas cits neatlika, kā apskatīt vietējo presi. Bet tas, manuprāt, ir labi, jo tā kā krievu presi nelasu man pašam svarīgi ir zināt kādu nostāju pauž ‘’Latvijas Avīze’’ un ‘’Neatkarīgā Rīta Avīze’’.
Manis aplūkotais laika posms ir no 5. jūlija līdz 5. augustam un šādu laika posmu es izvēlējos, jo vēlējos paskatīt kādu uzmanību laikraksti pievērš šim notikumam pirms tas ir noticis. Vai avīzes mēģina ietekmēt lasītāju viedokli mudinot tos iet vai neiet un ar kādiem līdzekļiem tad tās to mēģina panākt. Jo laikraksti kā cilvēki nostājās kāda pusē. Mēģina tos attaisnot vai arī otrādi, mēģina nomelnot un ietekmēt lasītāju. Un cik bieži tas tiek apskatīts.
Darba mērķis ir apskatīt šos laikrakstus, ‘’Latvijas Avīze’’ un ‘’Neatkarīgā Rīta Avīze’’, un salīdzināt to attieksmi pret šo notikumu…
