2. praktiskā darba mērķis ir palīdzēt apgūt galveno morfometrisko lielumu noteikšanu ezeriem un iegūt izpratni par Latvijas ezeru termisko režīmu. Lai to varētu paveikt, tika doti vairāki darba uzdevumi.
Vispirms, izmantojot Latvijas topogrāfisko karti M 1: 10 000, tika atrasts izpētāmais ezers, šajā gadījumā Usmas ezers un noteikts tā garums (L, km). Garumu nosaka atrodot īsāko attālumu starp diviem vistālākajiem krastu punktiem, šajā gadījumā nolasot no kartes tika iegūts, ka Usmas ezera garums ir 13 416 m jeb 13,416 km. Uzzinot ezera garumu, nepieciešams aprēķināt tā vidējo platumu (Pv, km), ko aprēķina izmantojot sekojošu formulu: , kur f = ezera virsas laukums – 34,7 km un L = ezera garums, 13,416 km. Izdalot 34,7 ar 13,416 tika iegūts, ka ezera vidējais platums ir 2,586 km.
Nākamais aprēķināmais lielums ir Usmas ezera vidējais dziļums (H, m), kuru aprēķina dalot ezera ūdens tilpumu V ar ezera virsas laukumu. Usmas ezera tilpums ir 210 mlj.m3 jeb 0,21 km3, savukārt tā virsas laukums ir 34,7 km2. Dalot šos abus skaitļus tika iegūts, ka Usmas ezera vidējais dziļums ir 0,006 km jeb 6 metri.
Lai noskaidrotu, kāds ir ezera virsma laukums pie vidējā ezera dziļuma, bija nepieciešams konstruēt batigrāfisko līkni pēc dotajām ezera virsmas platībām pie noteiktiem dziļumiem [sk. Pielikumu].…