Laikraksts Diena ir labs materiāls, lai iepazītos ar abreviatūrām un to veidiem, šeit to ir sastopams visvairāk. Visbiežāk tie ir politikas rakstos (partiju nosaukumi), sporta lapās ( asociāciju un komandu nosaukumi) un biznesa slejās ( firmu un dažādu iestāžu nosaukumi).Ja vērtējam kopumā, tad prese ir tā vieta, kur abreviatūras ir sastopamas vairāk.
Liela daļa sastādīja internacionālismu abreviatūras, tās visbiežāk bija sastopamas starptautisku organizāciju nosaukumos, sporta un biznesa slejās.
Pētot radās atziņa, ka saīsinājumi atvieglo mūsu dzīvi, nav jāraksta garie nosaukumi un jādomā vai esi uzrakstījis pareizi. Taču to varam izmantot tikai tad, ja zinām šī saīsinājuma nozīmi, lai nerodas pārpratumi.
Abreviatūra ir jauna parādība mūsu latviešu valodā, tā ir cieši nostiprinājusies gan rakstos, gan mutvārdu lietojumā. Ir daudzi aizguvumi, kas parasti ir no krievu valodas aizgūti vardi, t.i. tieši vai netieši tulkojumi.
Abreviatūru izmantošana skolā nav tik aktuāla, ar tām mēs vairāk sastopamies ārpus tās. Lasot laikrakstus, žurnālus, klausoties televīzijā dažādus raidījumus. Taču skolotājam jābūt kompetentam šajā jomā, jo bērns var pajautāt, ko tas nozīme, ja gatavo kādu darbu, ir izlasījis kādā žurnālā, bet šī saīsinājuma dēļ nespēj izprast uzrakstītā teksta domu. Skolēniem vajadzētu zināt, ko var saīsināt, cik daudz var saīsināt, lai nepazūd doma, ja vardu pilnībā pārvērš par abreviatūru. Taču neuzskatu, ka vajadzētu to skolā tik plaši un padziļināti mācīt, ja kādam radīsies intereses, tad tas jautājums tiks noskaidrots individuāli pie kāda speciālista vai atrasts attiecīgajā teorētiskajā literatūrā.
…