Absolūtisma pazīmes un izpausmes Eiropā

Beigu beigās Ungārijā nostiprinājās spēcīga aristokrātija, kuru pārstāvji uzskatīja, ka ar saviem dzimtļaudīm var rīkoties kā paši vēlas, bija pašiem sava likumdošana, tāpēc centrālās varas vēlme Ungāriju pakļaut, cieta neveiksmi. Taču, līdzīgi citiem absolūtajiem monarhiem, Hābsburgu imperatori varēja lepoties ar lielu armiju un mācītu birokrātiju, taču, sarežģītā ģeogrāfiskā stāvokļa, un dažādo etnisko piederību dēļ, Austriju par vienoti un centralizēti pārvaldītu valsti, uzskatīt nevarēja. [6; 255-256]

Secinājumi
Pilnīgu absolūtismu neizdevās ieviest nevienā Eiropas valstī, taču, salīdzinot šīs trīs valstis, visspilgtāk tas izdevās tieši Francijai, dēļ veiksmīgās politikas un pārvaldes sistēmas. Krievijai šķēršļus radīja tas, ka tā centās iekļūt Rietumeiropas apritē, lai gan savu absolūtismu izveidoja pilnīgi nesavienojamu ar citu absolūtisma teorijām un tradīcijām. Pēteris I bija ļoti liels despots un necentās uzklausīt nevienu, tādā veidā Rietumeiropas monarhi ar viņu pat nevarētu mēroties. Taču visvājāk centralizētā valsts no šīm trijām bija Austrija, kura nespēja apvienot 3 apgabalus vienotā valstī, jo katrā no tās daļām valdīja savs firsts, kuram bija sava likumdošana, tiesības un politika.
Manuprāt, absolūtismam bija gan savas gaišās, gan tumšās puses, un tās katrai valstij bija atšķirīgas. Taču ieguvums bija tas, ka tika likti pamati stabilai un nodrošinātai armijai, attīstījās ekonomika, tas arī ievadīja Apgaismības laikmetu.


…