Absolūtisma raksturojums.
Absolūtisms ( latīņu absolutus - monarhijas pakāpe, kurai raksturīga absolūta, vienpersoniska monarha vara, kā arī periods Eiropas vēsturē, kad pastāvēja absolūtās monarhijas.
Protams, mūsdienu literatūrā absolūtisms tiek definēts kā pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham, tomēr šī definīcija precīzi neatklāj reālo tā laika situāciju, jo, tomēr, bija noteikti jārēķinās ar:
• Aristokrātu slāni ( bagāti cilvēki);
• Baznīcas ietekmi;
• Kārtu* ietekme netika pilnīgi iznīcināta (pilsētas monarham bija tās nepieciešamas kā atbalsts pret pārāk lielu aristokrātijas un baznīcas varu).
*Kārtu pārstāvniecība — etaps sabiedrības attīstībā ceļā uz parlamentārismu lielākajā daļā valstu vēlajos viduslaikos, kad valsts pārvaldē ar monarha padomdevēja tiesībām vai likumdevēja funkcijām darbojās visu sabiedrības brīvo sociālo kārtu pārstāvju delegātu kopsapulce (protoparlaments).
Jauno laiku sākumā Eiropā iezīmējas varas koncentrācijas tendences viena monarha rokās un šī monarha autoritātes palielināšanās. Veidojās troņa mantošanas kārtība. Taču jebkura parādība vai vēsturisks process ir ierobežoti laikā un telpā. Tāpēc arī absolūtisms var būt ierobežots laikā un saistīts ar viena konkrēta monarha valdīšanu, tā autoritāti un spēju pārvaldīt valsti. Bieži vien katram jaunam monarham pēc kāpšanas tronī bija "jāatjauno" savu absolūto varu. Zinātniskajā literatūrā pastāv termins "teritoriālais absolūtisms".
Absolūtisma galvenās pazīmes:
• No monarha atkarīgas trešās kārtas izvirzīšanās, kas pamazām pārņem aristokrātijas funkcijas valsts pārvaldē;
• Ir centralizēts birokrātiskais aparāts un centralizēta armija, ko uztur no valsts kases;
• Valdnieks dominē pār reģionālās aristokrātijas pretenzijām uz autonomiju;
• Īpašumtiesības un kultūra netiek pakļautas kontrolei no valsts puses.
Jau 16 gs. iezīmējās varas koncentrācijas tendence vienpersoniski valdnieka rokās (un šī valdnieka autoritātes nostiprināšana), taču turpat līdzās pastāvēja visdažādākie padomdevēja institūti, kuros piedalījās valstī pastāvošo brīvo kārtu pārstāvji.
…
