Antons Pavlovičs Čehovs dzimis 1860. gadā 17. janvārī Taganrogas pilsētā. Čehova vectēvs bija dzimtcilvēks, bet dzejnieka tēvs nodarbojās ar tirdzniecību. Tēva despotiskā rakstura dēļ Čehova bērnība bija ļoti drūma. Antona Pavloviča māte, sirsnīga un labsirdīga sieviete, centās savu bērnu dzīvi padarīt vieglāku. Tēva iespaids tomēr nebija vienīgi negatīvs. Viņš bija liels dziesmu mīļotājs, gleznoja un spēlēja vijoli. Antons Pavlovičs saka: ,,Talants mums no tēva, bet dvēsele no mātes”. Tēva vēlēšanās bija saviem bērniem dot labu izglītību, viņš sūtīja tos ģimnāzijā, lika mācīt tiem mūziku un valodas. Čehovs mācījās Taganrogas ģimnāzijā, viņš to nobeidza pēc tam, kad Čehovu ģimene jau bija pārcēlusies uz Maskavu. Patstāvīgā dzīve Taganrogā (1876. - 1879.), kad vairs nevaldīja tēva despotisms, stipri ietekmēja Čehova personības veidošanos. Pabeidzis ģimnāziju, Čehovs iestājās Maskavas universitātes medicīnas fakultātē. Ar Čehova aizbraukšanu uz Maskavu beidzās viņa dzīves Taganrogas periods (1860. - 1879.) un sākās Maskavas periods (1880. - 1891.)
Antona Pavloviča ģimene dzīvoja ļoti trūcīgi Maskavas tumšajā stūrī Dračevkā. Uz deviņpadsmit gadu vecā jaunekļa pleciem gulēja rūpes par ģimeni. Viņš mācījās universitātē un pelnīja, darbodamies humoristiskos žurnālos. Pabeidzis universitāti, Čehovs kādu laiku praktizēja par ārstu. Dabas zinātniskā izglītība un ārsta profesija stiprā mērā ietekmēja viņa rakstnieka talanta izveidošanos. Savā medicīniskā praksē Čehovs sastapās ar dažādiem cilvēkiem, tas deva viņam iespēju dziļi iepazīties ar cilvēku raksturiem.…