Klasiskā politekonomija savu augstāko attīstības pakāpi sasniedza britu zinātnieku Ā. Smita un D. Rikardo darbos, jo Lielbritānija tajos laikos bija ekonomiski visattīstītākā valsts. Lielbritānijā bija visnotaļ augsti attīstīta lauksaimniecība, strauji augoša rūpniecība, labi attīstīta ārējā tirdzniecība, strauji attīstījās kapitālistiskās attiecības. Sabiedrībā izdalījās galvenās šķiras: proletariāts, buržuāzija un zemes īpašnieki. Vajadzētu atzīmēt, ka buržuāzija bija ieinteresēta kapitālistiskās ražošanas zinātniskās analīzes veikšanā. Šie labvēlīgie apstākļi, kas izveidojās Lielbritānijā 18. gs. otrajā pusē, pozitīvi ietekmēja ekonomiskās domas attīstību, konkrēti Ā. Smita darbība. Savus uzskatus viņš pauda darbā “ An Inquiry into the Nature and Causes of the Wealth of Nations”, kas tika izdota 1776. gadā. Smita “ Wealth of Nations” kopējais apjoms ir 1097 lappuses. Darbs sastāv no ievada un piecām daļām. Ievada pirmais teikums ir šāds “ Katras nācijas ikgadējais darbs ir pamats, kas apgādā to ar visu dzīvei nepieciešamo un ko veido gan tieši darba gaitā radītais, gan ar to ietirgotais no citām nācijām”. Līdz ar to pretstatā merkantilistiem, kuri uzskatīja, ka bagātība rodas no naudas, un fiziokrātiem, pēc kuru domām bagātību rada zeme, Smits apgalvoja, ka bagātību rada darbs.
Grāmatas pirmajā daļā Smits iztirzā darba dalīšanas būtību, tās cēloņus, principus, pēc kuriem tā norisinās, darba dalīšanu un tirgus mehānismu, naudas izcelšanos un būtību, preces “dabisko” un tirgus cenu, darba algu. Otrajā daļā tiek apskatīti kapitāla uzkrāšanas jautājumi. Trešā daļa ir veltīta vēsturiskam dažādu valstu un nāciju ekonomikas attīstības apskatam. Ceturtajā daļā ir izklāstītas dažādas ekonomikas teorijas, galveno vērību veltījot merkantilisma kritikai. Grāmatas piektajā daļā Smits raksta par valsts varu, tās funkcijām un ienākumu avotiem.…
