IEVADS
Ādams Smits pazīstams kā viens no klasiskās politiskās ekonomikas sistēmas aizsācējiem, kuram ir bijuši daudzi sekotāji cauri visiem gadsimtiem. Uz Smita idejām un aizspriedumiem balstās vēl daudzi ekonomikas zinātnieki pat šodien. Ādams Smits ekonomikas zinātnē nozīmēja apmēram to pašu, ko Ņūtons fizikā, Bēthovens mūzikā un Koperniks astronomijā. Viņa darbs „Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem”, manuprāt, ir pirmais ar ko jāsāk ekonomikas studijas.
Reizēm Smits tiek pieskaitīts pie angļu ekonomistiem, bet tas nav pareizi, jo gandrīz visu savu mūžu viņš ir dzīvojis Skotijā, un arī Smita uzskatu veidošanā noteicošā loma bijusi tā sauktajai „skotu apgaismībai” – ievērojamu intelektuālu sasniegumu periodam Skotijas vēsturē 18. gadsimtā.
Smita idejas bija kā trieciens veciem principiem. Smits noliedz feodālās attiecības, lielo īpašnieku privāto zemes īpašumu. Viņš bija pirmais, kurš nostājās par brīvību, valsts neiejaukšanos. Viņa pētījumi tika vērsti uz tirgus attiecību veidošanos. Ādams Smits apskata darba dalīšanu kā ļoti svarīgu cēloni darba ražīguma celšanai.
Mana tēma – „Ādams Smits par valsts ietekmi uz algām”. Šo tēmu izvēlējos tāpēc, ka vēlējos uzzināt Ā. Smita domas par to, kā valsts ir ietekmējusi algas un salīdzināt, vai tā tas notiek arī mūsdienās.
Referāts sastāv no 3 nodaļām:
1. Ā. Smita biogrāfija
2. Valsts ietekme uz ražošanu
3. Valsts ietekme uz algām.
Darba apjoms ir 12 lpp datorrakstā.
1. ĀDAMA SMITA BIOGRĀFIJA
Ādams Smits dzimis 1723. gada 5. jūnijā Kirkeldas pilsētiņā Skotijā, ne visai bagāta muitas ierēdņa ģimenē. Tēvs nomira dažus mēnešus pirms dēla dzimšanas, tāpēc viņu uzaudzinājusi māte, kas veltīja viņam visu savu dzīvi. Smita dzīvē nav bijis neparastu un īpaši pieminamu notikumu. Bērnībā viņš gāja skolā dzimtajā pilsētiņā. 1737. gadā Smits iestājās Glāzgovas Universitātē, kur viens no viņa skolotājiem bija tā sauktās “Glāzgovas morālās filozofijas skolas” pats ievērojamākais pārstāvis – F.Hečisons. 1740. gadā Smitam tika piešķirta stipendija, lai viņš turpinātu studijas Oksfordas Universitātē un pēc tam kļūtu par garīdznieku. Pēc sešiem ne visai veiksmīgiem gadiem 1746. gadā Smits atgriezās Kirkeldā. Tur viņš dzīvoja pie mātes. Smits atteicās no garīdznieka karjeras un lasīja lekcijas par filozofiju Edinburgā, taču ne universitātes līmenī. Turpmāko piecu gadu laikā Smits guva ievērību un atzinību un par to saņēma stipendiju, lai turpinātu akadēmisko karjeru. 1751. gadā Ādamu Smitu uzaicina strādāt Glāzgovas Universitātē par loģikas profesoru, 1752. gadā par filozofijas profesoru. Glāzgovā Smits lasīja lekcijas par dažādām tēmām, piemēram, ētika, retorika, jurisprudence un politiskā ekonomija, vai „policija un finansu pārvalde”.
…
