1.Adaptācija, tās mērķis un uzdevumi
Adaptācija (adaptation)- pielāgošanās jaunai situācijai, prasībām, noteiktiem apstākļiem, kas patstāvīgi mainās ar negatīvo, nelabvēlīgo faktoru pārvarēšanu saistīta piemērošanās videi.[2;97]
Adaptēties- prast patstāvīgi atrast, izmantojot jaunākās informācijas tehnoloģijas un komunikācijas līdzekļus; pierādīt, ka cilvēks spēj pielāgoties jaunām, pat neordinārām situācijām un mainīties. Parādīt izglītību grūtībās un prast meklēt jaunus risinājumus.[2;97]
Iekšējā adaptācija- kā labākā veidā katram darbiniekam izveidot un uzturēt saikni ar iekšējo vidi.[1;63]
Atrodot piemērotu darbinieku, vēl nevar būt pilnīgi pārliecināts, ka viss ir izdarīts un ka atliek vien gaidīt efektīvus un pozitīvus viņa darba rezultātus. Personāla jautājumos nevajadzētu aizmirst ļoti svarīgu lietu – jauno darbinieku adaptāciju un apmācību.
Sociāla adaptācija ir pirmais solis jaunā darbinieka atdeves un rezultātu nodrošināšanai. Adaptācijas uzdevums ir pēc iespējas īsā laikā iekļaut darbinieku komandā, izmantojot viņa zināšanas, pieredzi. Adaptācijas procesam jābūt formālam, organizētam, lai nerastos neformālā ceļā iegūts nepareizs priekšstats, attieksme.
Adaptācijai izmanto šādus informācijas un praktiskās rīcības veidus:
Vispārējo informāciju;
Informāciju par uzņēmuma vēsturi, filozofiju, mērķiem, kultūru, darbības politiku un gala produktu;
Detalizētu informāciju par darbinieka vietu un uzdevumiem uzņēmumā;
Pirmo darba dienu, ievadīšanu, iepazīšanu, apsveikšanu, darba vietas un iekārtas ierādīšanu…
