Pirmie mēģinājumi regulēt administratīvo procesu un definēt administratīvo aktu Latvijā
notika 1940. gadā, kad Tieslietu ministrijā tika sagatavots likumprojekts par administratīvo
procesu. Pēc projekta administratīvā procesa mērķis bija nodrošināt personu subjektīvo publisko
tiesību un tiesiski aizsargāto interešu aizsardzību pret varbūtējiem aizskārumiem no
administratīvas varas puses. Par administratīvā procesa priekšmetu tika atzīta administratīvā
lieta, kuru ierosināja uz ieinteresētās personas lūguma vai sūdzības pamata, cita publiskās
pārvaldības subjekta paziņojuma, vai paša publiskās pārvaldības subjekta ierosinājuma un kurā
lēmumu pieņema valsts pārvaldes orgāns. Likumprojektā administratīvais akts tika nosaukts par
lēmumu un rīkojumu. Ar to tika saprasts juridisks akts, ko izdod piekritīgs publiskās pārvaldības
orgāns un kas kaut kādā veidā regulē atsevišķu pilsoņu tiesības un pienākumus.1
Pēc MK noteikumu Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” spēka zaudēšanas, 2
mūsdienu Administratīvā procesa likums, kurš tika pieņemts 2001. gada 25. oktobrī un stājās
spēkā 2004. gada 1. februārī tiek tuvināts ES likumdošanas tiesībām un tiesību principiem, kuri
nodrošina demokrātisku leģitimitāti un cilvēktiesību ievērošanu attiecībās starp valsti un
indivīdu. …