Līdz 2004.gada februārim tiesvedība administratīvajās lietās tika realizēta vispārējās jurisdikcijas tiesās civilprocesa kārtībā. 2004.gada 1.februārī stājās spēkā 2001.gada 14. novembrī pieņemtais Latvijas Republikas Administratīvā procesa likums (turpmāk tekstā- Administratīvā procesa likums). Šis likums, regulē administratīvās attiecības starp valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonu, un nosaka administratīvā procesa kārtību gan iestādē, gan tiesā. Pēc būtības administratīvais process ir likumā noregulēta kārtība, kādā privātpersona var apstrīdēt valsts izdotu administratīvu aktu un pārsūdzēt to augstākai amatpersonai, iestādei vai tiesai. Administratīvais process definē valsts un privātpersonas attiecības, kur procesu var uzsākt jebkura no abām pusēm.
Administratīvā procesa likums, paredz iespēju efektīvi īsā laikā pārsūdzēt administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Administratīvās tiesas saskaņā ar likumu darbojas pēc objektīvās izmeklēšanas principa, tas nozīmē, ka tiesnesis (tiesa) pats var vākt faktus, lai noskaidrotu objektīvo patiesību lietā. Un līdz ar to lietas iznākums tiesā vairs nav saistīts ar to, cik labs advokāts ir nolīgts, bet gan ir atkarīgs no iesādes izdotā administratīvā akta vai veiktās faktiskās rīcības likumības un pamatotības, un tiesas aktīvās līdzdalības objektīvās patiesības noskaidrošanā. Uz šo brīdi administratīvās tiesas darbojas tikai nedaudz vairāk kā divus gadus, bet to darba apjoms ir milzīgs.
Jau Latvijas Republikas pastāvēšanas sākuma posmā profesors K.Dišlers iebilda pret civilprocesuālo normu piemērošanu, izlemjot administratīvās lietas tiesās. Viņš norādīja, ka civilprocesa un administratīvā procesa uzdevumi būtiski atšķiras. Civilprocesa būtība ir sacensība starp diviem privāto tiesību subjektiem, un katrs no viņiem cenšas pēc iespējas labāk aizstāvēt savas tiesības un intereses.
Valsts intereses šajā strīdā netiek skartas, un tāpēc tiesas loma šajā sacensībā ir visai pasīva un tā tikai objektīvi nosaka uzvarētāju. Turpretī administratīvā procesa uzdevums ir aizsargāt privāto tiesību subjektus no publisko tiesību subjektu izdarītiem viņu tiesību un likumisko interešu aizskārumiem. „Brīvība attīstās procesa aizvējā", teikts vecā angļu sakāmvārdā. Administratīvā procesa kontekstā tas nozīmē, ka persona savas tiesības un brīvības var pilnībā izmantot tad, ja valsts pārvalde attiecībās ar personu (administratīvajā procesā), it īpaši, izdodot atsevišķai personai saistošu individuālu aktu (administratīvo aktu), ievēro indivīda procesuālās tiesības.”…
