Dzīvē privātpersonām bieži vien nākas saskarties ar valsts iestāžu, piemēram, policijas, pašvaldības, Valsts ieņēmumu dienesta vai citu iestāžu izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas kaut kādā mērā aizskar vai ierobežo šo personu tiesības.
Piemēram:
1.Persona V. ir pārkāpusi domes saistošos noteikumus par sēdēšanu zaļajā zonā. Domes administratīvā komisija uzliek personai V. naudas sodu, pieņemot par to lēmumu.
2.Ceļu satiksmes negadījumā Ceļu policijas inspektors ir pieņēmis lēmumu, ar kuru persona S. tiek atzīta par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā un personai S. tiek uzlikts administratīvais sods.
3.Persona K. iesniedz lūgumu pašvaldībai par atļauju celt vasaras kafejnīcu. Pašvaldība izskata iesniegumu un atļauj celt šādu būvi iesniegumā minētajā vietā un pieņem domes lēmumu.
4.Augsta valsts iestādes amatpersona izdod rīkojumu par padotībā esoša darbinieka atbrīvošanu no ieņemamā amata.
Ja persona nav apmierināta ar iestādes izdoto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību, šī persona likumā noteiktajā kārtībā to var apstrīdēt vai pārsūdzēt tiesā. Šo procesu sauc par administratīvo procesu.
2004.gada 1.februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums (turpmāk tekstā – APL), kas regulē administratīvās attiecības starp valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonu. APL nodrošina privātpersonas aizsardzību pret ierēdņu un amatpersonu patvaļu, paredz iespēju efektīvi un īsā laikā apstrīdēt un pārsūdzēt izdoto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.
Saskaņā ar APL, administratīvā procesa dalībnieki ir:
Iestādē:
1) iesniedzējs - privātpersona, kura griežas iestādē, lai nodibinātu, grozītu, konstatētu vai izbeigtu konkrētas publiski tiesiskās attiecības.
2) iestāde, kuras lietvedībā ir administratīvā lieta;
3) adresāts - privātpersona, attiecībā uz kuru izdots administratīvais akts vai veikta (tiks veikta) faktiskā rīcība;
4) trešā persona - administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā.
5) tiesību subjekts, kuram ir tiesības būt par privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizstāvi.…
