Tulkojumā no latīņu valodas vārda "principum" - pamats, pirmsākums.
Ar principiem literārā nozīmē tiek saprastas pamatidejas, atzinumi un pieejas, kas balstās uz procesu un parādību attīstības objektīvajām likumsakarībām dabā un sabiedrībā.
Attiecībā uz tiesībām ir dažādas tiesību principu definīcijas, piemēram, A.Stucka savās agrākajās publikācijās skaidroja, ka tiesību princips ir ideāls, dogmatisku pieņēmumu rezultātā radies pieņēmums. Princips – pieņēmums, kuru mēģina sasniegt un kuru bieži formulē kā visaugstāko mērķi, no kura mēģina atvasināt veicamos uzdevumus.1
Savās vēlākajās publikācijas viņš tiesību principu definē kā pamatideju, uz kuru balstās tiesību sistēma, valsts un sabiedriskā kārtība, tā, kas nosaka valsts varas un sabiedrības attīstības modeli un virzienus, kā arī nosaka, kādas būs sabiedrības un valsts attiecības un attīstība nākotnē.
Viņš norāda, ka dabisko tiesību teorijā vispārīgie tiesību principi tiek uzskatīti par sava veida augstākajām tiesībām. Tiesību principi ir jāievēro, radot vai piemērojot tiesību normas. Ja rakstītās normas neparedz atbildi uz konkrētu lietu, tas ir, neviena norma tieši neattiecas uz lietas faktiskajiem apstākļiem, tad jādarbojas ar vispārīgajiem tiesību principiem.
Runājot par tiesību principu formu, teorijā ir divi atšķirīgi viedokļi. Daži (piemēram, J.Valdruns) uzskata, ka princips ir ideāls un tam obligāti nav nepieciešams formāls nostiprinājums, jo tas var būt apziņā, arī zinātnieku apspriestajās tēzēs, politiku izvirzītajās koncepcijās. Citi, piemēram, J.Tihomirovs, uzskata, ka princips tikai tad ir princips, kad tas ir noformulēts, tas nozīmē, kad līdzās tiesību normām pastāv tiesību normas - principi.
Runājot par principu saturu, R.Dvorkins uzskata, ka tiesību principi var tikt skaidroti plašākā un šaurākā nozīmē:
- plašākā nozīmē principos tiek ietvertas visas vispārīgās direktīvas, kas nav normas;
- ar tiesību principu šaurākā nozīmē saprot principu un mērķu nodalīšanu.…
