Administratīvās tiesības vēsturiski radās līdz ar valsti. Šo tiesību nozari var nosaukt par sabiedrisko attiecību regulatoru un līdz ar valsts attīstības procesu, administratīvās tiesības gan Latvijā, gan citas valstīs ir ieņēmušas vienu no vadošajām vietām citu tiesību nozaru vidū.
Administratīvās tiesības ir cieši saistītas gandrīz ar visām tiesību nozarēm: konstitucionālajām tiesībām, civiltiesībām, krimināltiesībām, darba tiesībām, finanšu un nodokļu tiesībām, administratīvā procesa tiesībām un citām nozarēm, bet regulē administratīvo iestāžu darbību, tām realizējot likumā vai citos tiesību aktos noteiktās valsts pārvaldes funkcijas.1
Lai sekmīgi realizētu augstākminētās funkcijas, valstij nepieciešams tāds mehānisms – instruments, ar ko to realizēšanu var kontrolēt. Par šo mehānismu var uzskatīt administratīvo pārkāpumu, administratīvo atbildību un, kā rezultātu – administratīvo sodu.
Par sava bakalaura darba tēmu autore izvēlējās administratīvo pārkāpumu un administratīvo atbildību, tieši tāpēc, ka dzīvē pastāvīgi notiek indivīda savstarpējā mijiedarbība ar valsts institūcijām un administratīvās tiesības ir tiesību nozare, kas regulē attiecības valsts pārvaldes sfērā, bet ir neapšaubāms, ka tur, kur ir noteiktas kādas normas, būs personas, kuras šīs normas pārkāps.
Ņemot vērā to, ka administratīvās tiesības ir cieši saistītas ar citām tiesību nozarēm, ir nepieciešams dziļāk izskatīt jēdzienus administratīvais pārkāpums, administratīvā atbildība un administratīvais sods, lai nejauktu tos, piemēram, ar krimināltiesībām, jo abām tiesību nozarēm ir līdzīgas tiesībpārkāpuma sastāvdaļas.
Par bakalaura darba mērķi autore izvirzīja – izpētīt, kas ir administratīvais pārkāpums, ar ko šis jēdziens atšķiras no citiem pārkāpumiem, izpētīt administratīvā pārkāpuma sastāvu, izanalizēt administratīvo atbildību, ka vienu no juridiskās atbildības veidiem, izpētīt un izanalizēt jēdzienu administratīvais sods, tā veidus un piemērošanas īpatnības.
Lai sasniegtu bakalaura darbā izvirzīto mērķi, uzdevumi ir:
1.raksturot administratīvo pārkāpumu, kā vienu no tiesību normu pārkāpumiem.
2.Raksturot administratīvo atbildību, kā juridiskās atbildības veidu.
3.Analizēt atšķirības starp dažādiem tiesību pārkāpumiem un dažādiem juridiskās atbildības veidiem.
4.Analizēt administratīvo sodu veidus, raksturot tos.
Bakalaura darbā izmantotās metodes:
literatūras analīze;
dokumentu analīze;
statistikas analīze;
administratīvo lietu analīze.
Lielākā piemēru daļa ņemta no autores personīgās darba pieredzes un prakses Valsts policijā, bet visu, darbā un pielikumos norādīto, personu dati ir mainīti.
Lai plašāk atklātu izvēlēto tēmu, vispirms ir jānoskaidro, kas ir administratīvās tiesības.
Vispārējā tiesību teorija tiesības iedala privātajās un publiskajās tiesībās. „Tās tiesības, kur viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts, ir privātās tiesības, bet tās tiesības, kur atsevišķa persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa, ir publiskās tiesības. Pie publiskām tiesībām pieder, piemēram, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības , krimināltiesības u.c., bet pie privātajām tiesībām – civiltiesības, darba tiesības u.c..”1
Publiskās tiesības regulē attiecības starp valsti un personu, nosakot to publiskās tiesības un pienākumus. Līdz ar to var definēt, ka administratīvās tiesības ir tiesību nozare, kas regulē pārvaldes sabiedriskās attiecības valsts pārvaldes sfērā. Administratīvo tiesību normas nosaka pārvaldes aparāta organizāciju un darbību, amatpersonu un iedzīvotāju tiesības un pienākumus.
Administratīvās tiesības ir cieši saistītas ar citām tiesību nozarēm: konstitucionālajām tiesībām, civiltiesībām, krimināltiesībām, darba tiesībām, finanšu un nodokļu tiesībām, administratīvā procesa tiesībām un citām nozarēm un vēsturiski radās līdz ar valsti, jo kalpoja valsts un sabiedrības savstarpējo attiecību regulēšanai.
Jebkurā valstī, tai skaitā arī Latvijā noteikti daudzi un dažādi saistoši uzvedības noteikumi. To vidū var minēt darba aizsardzības, sanitāri higiēniskos, veterināri sanitāros, zemes dzīļu aizsardzības, medību, zvejas, tirdzniecības, sabiedriskās kārtības noteikumus, tie ietverti likumos un lēmumos, un lielākā daļa iedzīvotāju labprātīgi ievēro tos. To dara tāpēc, ka likumi atbilst viņu tiesiskajai apziņai un aizstāv viņu intereses, vai tos ievēro tāpēc, ka lojāli izturas pret valsti, bet biežāk tos ievēro tāpēc, ka baidās no nelabvēlīgām sekām, kādas varētu radīt šo likumu un noteikumu neievērošana.
Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā pastāvīgi notiek visu jomu attīstības process, tai skaitā strauji attīstās arī Latvijas Republikas likumdošana.
1999.gadā ar būtiskām izmaiņām stājās spēkā Krimināllikums, 2004.gadā spēkā stājās tik nepieciešamais, tiesisko attiecību starp valsti un privātpersonu regulēšanai, Administratīvā procesa likums, 2005.gadā stājās spēkā jaunais Kriminālprocesa likums. …
