ADMINISTRATĪVĀ PROCESA LIKUMS.
Galvenais likumdošanas akts, kas regulē administratīvo procesu valstī ir Administratīvā procesa likums, kas pieņemts 2001.gada 25.oktobrī, stājies spēkā 2003.gada 1.jūlijā.
Latvija jau 1940.gadā sagatavoja atbilstošu likumprojektu un izsūtīja saskaņošanai citiem resoriem. Arī pēc neatkarības atgūšanas visu valdību deklarācijās ir bijis iekļauts nosacījums, ka jāievieš Administratīvā procesa likums.
Lai arī tas, ka Latvijā līdz 2001.gada 25.oktobrim nebija attiecīga likuma, nebūt nenozīmēja, ka nav arī paša administratīvā procesa, tomēr, diemžēl, no padomju skolas pārmantotā administratīvā procesa prakse Latvijā būtiski atšķiras no administratīvā procesa prakses tiesiskā valstī.
Likums nosaka kārtību, kādā veidojas attiecības starp valsti un indivīdu – fizisku vai juridisku personu.
Likums regulē gan kārtību, kādā iestāde pieņem indivīdam saistošus lēmumus, gan tiesas procesu, kādā persona var valsts pārvaldes lēmumu vai rīcību pārsūdzēt, ja tā viņu neapmierina.
Lielākoties likums regulē attiecības, kas veidojas administratīvo aktu izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesā, ar administratīvo aktu saprotot jebkuru individuālu lēmumu, kurš pieņemts, izmantojot valsts varu (tātad publisko tiesību jomā). Tomēr likums skaidro un regulē arī faktisko rīcību, tas ir, iestādes rīcību, kura ietekmē atsevišķas personas tiesības, bet kuras pamatā nav attiecībā uz individuālu personu pieņemts lēmums. Piemēram, ugunsdzēsēja iekļūšana kādā telpā bez īpašnieka klātbūtnes nav individuāls lēmums, taču var skart telpas īpašnieka intereses.
Tāpat likums regulē kaitējuma atlīdzību, kurš radies administratīvā akta vai faktiskās rīcības rezultātā. Līdz šim kaitējuma atlīdzība, vienalga, vai tā radās privāto tiesību vai publisko tiesību jomā, bija risināma civilprocesa kārtībā. Administratīvā procesā tas ir izdarāms vieglāk, jo valsts nodeva nav atkarīga no prasījuma summas un indivīdam nav jāsacenšas ar valsti – administratīvās tiesas procesā darbosies objektīvās izmeklēšanas princips iepretim civiltiesiskajam sacensības principam.
Administratīvā procesa likums ietver daudzus tiesību principus, kam tiesiskā valstī ir jādarbojas attiecībā starp valsti un indivīdu. Daudzi no šiem principiem ir uzskaitīti likuma sākumā, piemēram, vienlīdzības princips, tiesiskuma princips, proporcionalitātes princips. Taču vēl vairāki, kaut arī tieši nav nosaukti, bet ir iedzīvināti likuma pantos. Tādi, piemēram, ir tiesības būt uzklausītam, saprātīga laika termiņa ievērošanas, administratīvā akta paziņošanas princips un citi. Visi šie principi ir ietverti likuma normās un persona var prasīt to ievērošanu no visām valsts amatpersonām.
Administratīvā procesa likums nosaka lēmuma pieņemšanas gaitu sākot no lietas ierosināšanas līdz pat apstrīdēšanai augstākā instancē un pārsūdzēšanai visās tiesu instancēs. Process sākas vai nu pēc iestādes iniciatīvas vai uz personas iesnieguma pamata. Iesniegums var būt gan mutisks, gan rakstisks. Ja persona iestādē griežas mutiski, iestāde šo iesniegumu protokolē un iesniedzējs to paraksta.
…
