Administratīvās tiesības ( lat. Administrare- vadīt, pārvaldīt) ir salīdzinoši jauna tiesību nozare, kuras rašanos noteica fakts, ka pārvaldes, publisko administratīvo darbību sāka regulēt specifiskas, administratīvi tiesiskas normas. Pirms tam administratīvo, pārvaldi regulēja vispārēja rakstura tiesību normas, kuras bija saistošas arī daudziem citiem tiesību subjektiem.
Administratīvās tiesības vēsturiski radās līdz ar valsti. Valsts attīstība sekmēja administratīvo tiesību attīstību un tās kalpoja valsts un sabiedrības savstarpējo attiecību regulēšanai. Valsts noteica administratīvās tiesības, bet arī tiesības noteica valsts virzību.
Administratīvās tiesības kā sabiedrisko attiecību regulators visās valstīs ir ieņēmušas un turpina ieņemt vienu no vadošajām vietām citu tiesību nozaru vidū. Un tas ir objektīvi nosacīt, jo nav citas iespējas, kā realizēt likumdevēja gribu, kas izteikta likumos. Tikai, izpildot likumos paredzēto, realizējot izpildvaru, ir iespējams sakārtot attiecības, lai nodrošinātu valsts, sabiedrības un indivīda attīstību tiesiskā valstī.1
Administratīvo tiesību zinātne ir teorētiska disciplīna, kuras pētāmais objekts ir administratīvās tiesības, tiesības objektīvā nozīmē ir normas, kas regulē tiesību subjektu darbību vai attiecības viņu starpā.2
Referātā tiks apskatīta administratīvo tiesību zinātnes vēsture un pirmsākumi, administratīvo tiesību un administratīvo tiesību zinātnes jēdziens, administratīvās tiesības kā patstāvīga publisko tiesību nozare un tiesību zinātnes apakšnozare.
Administratīvo tiesību zinātnes izveidojusies par juridisku disciplīnu 19.ds. bet jau 18.gs. var atrast pazīstamus un priekš sava laika ievērojamus darbus zem „Policijas zinātnes” nosaukuma, un šī 18.gs. policejiskā jeb administratīvā zinātne var tikt ieskaitīta kā 19.gs. administratīvo tiesību zinātnes priekšgājēja un pamatlicēja. Tagad kā policiju apzīmējam sevišķi vienu valsts administratīvās darbības nozari, kuras uzdevums gādāt par kārtību un drošību, bet 18.gs. zem policijas saprata visu valsts iekšējo administratīvo darbību. No 18.gs. beigām šo valstu iekšējo administratīvo darbību sāka iedalīt divās lielās nozarēs : drošības policija, kas atbilst mūsu tagadējam policijas jēdzienam, un labklājības policija, kuras uzdevums bija ar administratīvo darbu un valsts administratīvajiem līdzekļiem pacelt iedzīvotāju labklājību.…
