Lai tiesību normu varētu piemērot nekļūdīgi un precīzi katrā konkrētā gadījumā, ir nepieciešams noskaidrot vai pastāv kādi apstākļi, kādu rīcību tiesību norma prasa no regulējamo attiecību dalībniekiem un kādas būs sekas personām, kuras neievēros normas priekšrakstus.
Administratīvās tiesību normas sastāv no trim daļām: hipotēzes, dispozīcijas un sankcijas.
Hipotēze ir tā tiesību normas sastāvdaļa, kurā tiek noteikts dotās tiesību normas piemērošanas priekšraksts, tas ir, tiek aprakstīta dzīves situācija, kurā piemērojama šī norma.1 Kā piemēru var minēt Krimināllikuma 229. pantu. Kultūras pieminekļu iznīcināšana un bojāšana, kur lasām - par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa iznīcināšanu vai bojāšanu [hipotēzes daļa] soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.
Hipotēzei ir liela nozīme likumības nostiprināšanā, jo precīzs normas piemērošanas apstākļu formulējums nepieļauj kļūdas tās piemērošanā .
Hipotēzes var iedalīt: absolūti noteiktās, relatīvi noteiktās, alternatīvās, vienkāršās un saliktās hipotēzes .
Absolūti noteiktā hipotēze tieši raksturo normas piemērošanas apstākļus un dzīves faktus.…