Administratīvas un kriminālas atbildības raksturojums un salīdzinājums

Savas dzīves garumā cilvēks ļoti bieži stājas priekšā morālai izvēlei: darīt vai nedarīt, iejaukties vai palikt malā. Kā viņš rīkosies daudzumā ir atkarīgs no viņas apziņas līmenī, sociālas attīstības. Noteiktas uzvedības izvēle, parasti, ir audzināšanas un sabiedrības ietekmības rezultāts.
Sabiedrībā pastāv noteiktas morāles un tiesību normas, un no tām izriet attiecīgie cilvēku uzvedības noteikumi – aizliegumi un prasības. Aizliegumi veido cilvēka pienākumu atturēties no sabiedrībai kaitīgām darbībām, bet prasības – pienākumu veikt sabiedrībai derīgu vai nepieciešamu darbību. Cilvēks ir atbildīgs par sabiedrības aizliegumu vai prasību neievērošanu. Savā uzvedībā viņš var ievērot šis normas, bet var arī realizēt savu personisku brīvību un, neskatoties uz atbildības draudiem, atkāpties no tam.
Tomēr normas neievērošana izraisa dažādu sankciju piemērošanu attiecībā uz personu, kas izdarīja pārkāpumu. Persona, kas pārkāpj sabiedrībā pastāvošos uzvedības noteikumus, izjūt savas rīcības negatīvās sekas. Sankciju piemērošana tiek reglamentēta ar dažādiem dokumentiem, kas pieņemti konkrētā sabiedrībā, ar tās īpašības ievērošanu (nacionālas, teritoriālas). Kopš brīža, kad tiek izdarīts pārkāpums stājas spēkā juridiskā atbildība.

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Krimināllikumā (KL) paredzētajos gadījumos par likumpārkāpumiem noteikta juridiskā atbildība.

Referāta mērķis ir noskaidrot, kas nozīme jēdziens “atbildība”, kā izpaužas juridiskā atbildība un kādi ir atbildības veidi. Kādas funkcijas pilda kriminālatbildība un administratīvā atbildība un kādas tiem piemīt īpašības. Kas ir pamatā juridiskai atbildībai? Vai pastāv iespēja atbrīvoties no atbildības un kādā veidā var mīkstināt sodus? Uz šiem un citiem jautājumiem es centīšos atbildēt savā darbā.…