Katrā valstī un tās teritorijā sākotnēji bija izveidojušies dažādi teritoriālie iedalījumi vēsturisko, politisko un ekonomisko pārmaiņu rezultātā. Šiem iedalījumiem katrā valstī ir atšķirīgi nosaukumi, kas veidojušies laika gaitā, piemēram, provinces, novadi, apriņķi, kantoni, lēņi u.tml.
Visi teritoriālie veidojumi tiek veidoti ar mērķi vieglāk un sabalansētāk pārvaldīt teritoriju un tās sabiedrību, veidojot ciešāku saikni starp valsts varas centrālajiem orgāniem un iedzīvotājiem. Tāpēc var izsecināt, ka pašvaldības šajā gadījumā ir kā starpposms starp augstākajām varas institūcijām un iedzīvotājiem.
Lai pašvaldības varētu viennozīmīgi funkcionēt un attīstīt savus reģionus, attīstīt tos aptuveni vienādi, Latvijā jau vairākus gadus noritēja pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, kas balstījās saskaņā ar 1998.gadā pieņemto ''Administratīvi teritoriālās reformas likumu''.
Šīs reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Tātad, reformas mērķis pēc būtības ir padarīt labāku iedzīvotāju dzīvi visā Latvijas teritorijā. Lielākas un ekonomiski spēcīgas pašvaldības spēj piesaistīt lielākas investīcijas; jautājumus par iedzīvotājiem būtiskām tēmām ir vieglāk saskaņot, piemēram, jautājumus, kas skar sociālās aprūpes, veselības, transporta, darba nozari u.tml.
Darbā iekļautas tādas nodaļas kā:
1. ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAIS IEDALĪJUMS LĪDZ TERITORIĀLAJAI REFORMAI.
1.1. Pagastu sākums Latvijas teritorijā.
1.2. Latvijas teritoriālais sadalījums padomju laikā.
2. ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀS REFORMAS GAITA UN PAREDZĒTĀS IZMAIŅAS.
3. IEGUVUMI UN TRŪKUMI NO ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀS REFORMAS.
3.1. Ieguvumi.
3.2. Zaudējumi.
4. VAI ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀ REFORMA IR BEIGUSIES?
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI.
