Administratīvi teritoriālā reforma

Administratīvi teritoriālā reforma, tā nav valdības vai politiķu kaprīze, tā arī nav arī bijušā ministra pašvaldību lietās Jāņa Krūmiņa personisko interešu radīta iegriba. Reformas modeli ir rosinājusi dzīves nepieciešamība, un vienmēr tas uzsvērts, ka tas ir vispārnacionāls jautājums .
Šā jautājuma sekmīga risināšana nav iespējama ne izglītības ,ne sociālās aprūpes, ne citu sistēmu reforma. Piedāvātais 102 novadu modelis1
, kas nosaka spēles noteikumus citu valstu sfēru un nozaru attīstībai. Tāpēc mums visiem ir jādod skaidra atbilde: vai nu mēs gatavi iet kopsolī ar globālās attīstības tendencēm vai arī aizveram acis un sapņojam par ’’vecajiem labajiem laikiem’’.
Eiropas pēdējā laika attīstība parāda būtiskas izmaiņas attiecībās starp cilvēku un valsti. Mūsdienas iedzīvotāji ar valsts varu tieši saskārās arvien retāk- varbūt tikai tad kad, kad jādien armijā, jākārto vīzas ārzemju braucienam, jāmaksā nodokļi un tml. Ikdienas problēmas palīdz risināt pašvaldība .Dzīves kvalitāti noteiktā teritorijā nodrošina pirmām kārtām
pašvaldība.
Vietējo pašvaldību reforma ir aktuāla ne tikai pie mums, Latvijā bet
Piemēram. 1984.gadā uzsākta Grieķijā. Tālākie 13 brīvprātīgās apvienošanās gadi būtiskas pārmaiņas nenesa , tāpēc 1997.gadā valdību ar likuma spēku no 5733 pašvaldībām izveidoja 1033.
Līdzīgu problēmu priekšā ir arī čehi, ar savējām 6300 pašvaldībām, kurās dažās ne vairāk kā 40 iedzīvotāju. Taču dzīve ir pierādījusi kad administratīvi teritoriālā reforma ir varas reforma. Domājot par reformas norisi Latvijā un daudzkārt skatoties uz iedzīvotāju bažām, daudzi iedzīvotāji apšauba reformas lietderību.…