SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Dotā kvalifikācijas darba ietvaros tika izpētīta mācību un profesionālā literatūra par izvēlēto tēmu, apkopoti esošo pētījumu rezultāti, analizēts administratīvā soda un tā veidu atspoguļojums Latvijas Republikas likumdošanā, tika veikta situācijas analīze saistībā ar spēkā esošo administratīvo sodu piemērošanas tiesisko regulējumu, un tika izteikti atsevišķi priekšlikumi konstatēto problēmu novēršanai. Tādā veidā pētījuma autors tiecās pēc objektīva tēmas atainojuma ar mērķi dot iespēju interesentiem iepazīties ar administratīvo sodu nostiprināšanu Latvijas valsts likumdošanā, kā arī ar faktiskajiem to piemērošanas aspektiem. Pēc autora viedokļa, pētījumā iegūtie rezultāti dos iespēju katram interesentam patstāvīgi apkopot faktus saistībā ar pētījuma priekšmetu, var būt, arī turpināt doto pētījumu, iedziļinoties dotajā tematā. Kvalifikācijas darba autora uzdevums, izvēloties šādu tematu, bija izpētīt administratīvā soda, tā veidu teorētiskos aspektus, to reglamentāciju Latvijas Republikas likumdošanā, un uz patstāvīgas analīzes pamata izdarīt secinājumus par problemātiskiem jautājumiem šajā tēmā. Pabeidzot pētījumu, darba autors uzskata, ka tika realizēti darba ievadā noteiktie uzdevumi un savā redzējumā, pēc administratīvo tiesību institūta ”administratīvais sods” aplūkošanas, tā būtības, uzdevumu un mērķu izpētes, nonākusi pie slēdziena, ka šodien administratīvais sods ir ļoti svarīgs un bieži piemērojams pārkāpēju sodīšanas līdzeklis, kas visai sabiedrībai parāda valsts varas autoritāti un spēju aizsargāt sabiedrības intereses.
Autors izdarīja šādus secinājumus:
1. Likumdevējs, paredzot administratīvos sodus, izvirza divus mērķus:
- reaģēt uz jau izdarīto administratīvo pārkāpumu, realizējot attiecīgo administratīva soda veidu par konkrētu pārkāpumu;
- brīdināt visas personas par to, ka noteiktā administratīvā pārkāpuma izdarīšana izraisīs valsts (vai pašvaldības) pilnvaroto institūciju (amatpersonu) nosodījumu, šādi akcentējot, ka varas institūcijas nosoda jebkuru atsevišķu indivīdu darbību vai bezdarbību, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību.
…
