Kvalitatīvs un likumpamatots administratīvais process demokrātiskā valstī nodrošina iedzīvotāju tiesību aizsardzību un sekmē veiksmīgu sadarbību starp iedzīvotājiem, no vienas puses, valsts un pašvaldību iestādēm, no otras puses. Administratīvā procesa nozīme un aktualitāte arvien palielinās, jo ir palielinājusies arī personu zināšanas par savu tiesību un likumisko interešu aizsardzības iespējam.
Latvijas administratīvā procesa būtiskākie instrumenti ir administratīvais akts un pārvaldes iestāžu iekšējā kontrole, ko realizē, apstrīdot administratīvo aktu. Administratīvā procesa likums izvirza stingras prasības katram izdotajam administratīvajam aktam. Likums iedzīvotājiem sniedz iespēju ātri un efektīvi aizstāvēt savas tiesības – ja iedzīvotājus neapmierina viņu intereses aizskarošs administratīvais akts, to var pārsūdzēt speciālā tiesā – Administratīvajā tiesā.
“Pārskatā par tautas attīstību 2000/2001” tiek uzsvērta nesakārtotā pašvaldību apmācības sistēma, pašvaldību darbinieku rīcībspējas un zināšanu trūkums, administratīvo procedūru vājums un finansiālo resursu nepietiekamība (īpaši mazajās pašvaldībās), kas neizbēgami negatīvi ietekmē pašvaldību lēmumu kvalitāti un rada pamatu bažām par pašvaldību darbinieku spēju patstāvīgi īstenot kvalitatīvu administratīvā procesa norisi.1
Iedzīvotāji, īstenojot savas tiesības, visbiežāk nonāk saskarsmē ar pašvaldībām un to izdotajiem administratīvajiem aktiem, jo pašvaldību kompetencē ir tādas jomas, kuras saistītas ar iedzīvotāju ikdienu un sadzīvi, piemēram, pašvaldības organizē komunālos pakalpojumus, gādā par iedzīvotāju izglītību, nodrošina sociālo palīdzību, sekmē uzņēmējdarbību. Pašvaldības, realizējot likumā noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus saistošo noteikumu, noteikumu, instrukciju vai ieteikumu veidā vai arī lēmumu ieraksta sēdes protokolā. Bieži lēmumi, kurus ieraksta sēdes protokolā, ir administratīvie akti, attiecībā uz kuriem ir spēkā APL normas kopš 2004. gada 1. februāra. Administratīvā procesa likums nostiprina likuma prioritāti salīdzinājumā ar valsts un pašvaldību iestāžu rīcību. APL prasības kopā ar iedzīvotāju iespējām vērsties tiesā pakļauj pašvaldības riskam. Nepildot APL normas un pieņemot nekvalitatīvus administratīvos aktus, pašvaldības ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos, pārkāpj iedzīvotāju tiesības un pakļauj riskam pašvaldību budžetu, jo par prettiesiskiem administratīviem aktiem var piedzīt zaudējumu atlīdzību (tai skaitā morālo kaitējumu). …
