Ādolfs Hitlers piedzima 1889.gada 20.aprīlī Braunavā pie Innas, Austrijā. Pilsēta atrodas netālu no Austrijas - Vācijas robežas un viņa tēvs Aloīzs Hitlers, strādāja par muitas oficieri uz robežas. Viņš bija tipisks self made man un, pateicoties neatlaidīgam darbam un disciplinētībai, vēlāk kļuva par visai cienījamu vidusšķiras locekli. Viņš bija taupīgs, savtīgs, mīlēja nodoties izpriecām. Aloīzs Hitlers nebija tirāns vai despots, kā dažviet tiek rakstīts, bet izteikti autoritatīva personība. Viņš uzskatīja, ka līdz noteiktam vecumam ir pilnīgs noteicējs pār savu dēlu. Viņa māte bija klusa, vienkārša, mazizglītota sieviete, pirms tam bija devusi 2 bērnus Aloīzam (Gustavu un Idu), bet viņi abi nomira agrā bērnībā. Māte neapšaubāmi mīlēja savu dēlu, lai arī šī mīlestība nebija pārmērīga. Mātes pastāvīgā aprūpe veicināja mazajā Ādolfā patmīlības un pasivitātes veidošanos. No sešu gadu vecuma Ādolfs apmeklēja skolu, bet ģimene dzīvoja netālu no Lizas pilsētas, austrumos no Braunavas. Pa šo laiku Ādolfam piebiedrojās brālītis, bet tas izdzīvoja tikai līdz 6 gadu vecumam. 1896.gadā Klārai piedzima meita Paula, kas nodzīvoja ilgāk par Ādolfu. Fromms Hitleru uzskatīja par tipisku nekrofilā rakstura piemēru. Skolas gados Hitlers aizrāvās ar kara un indiāņu spēlēm. Šeit viņš varēja justies brīvs no tēva stingrās kontroles. Šajās spēlēs viņš jutās kā vadonis un no tā nevēlējās atteikties visu mūžu. Ādolfs uzauga ar labām sekmēm pamatskolā, bet vidusskolā viņš bija vājš students un pameta to pirms beigšanas. Savā grāmatā “Mein Kampf” viņš to skaidro ar vēlmi nodoties mākslai. Ideja kļūt par mākslinieku bija racionalizācija viņa nespējai daudz strādāt, mērķtiecīgi pielikt pūles, disciplinēt sevi. Aloīzs Hitlers nomira, kad Hitleram bija 13 gadu un Klāra viena pati uzaudzināja abus bērnus. Starp 16 un 19 gadiem jaunais Ādolfs ne strādāja, ne arī mācījās, toties izrādīja pieaugošu interesi par politiku un vēsturi. Šinī laikā viņš nesekmīgi centās iestāties Vīnes Tēlotājmākslas Akadēmijā.…
