Adopcija Latvijā

Adopcija ir tiesisks akts, ar kuru kāda persona pieņem citas personas bērnu par savu. Tā rada tādas pašas personiskās un mantiskās ģimenes tiesības un pienākumus kā miesīgā, bioloģiskā radniecība. Juridiski adopcija rada pilnvērtīgas vecāku un bērnu attiecības, neierobežojot adoptētāja vai adoptētā tiesības un pienākumus. Adopcija tiek uzskatīta kā darījums, ar kuru izbeidzas tiesiskās un arī faktiskās attiecības starp adoptēto un viņa miesīgajiem vecākiem un citiem radiniekiem pēc izcelšanās, un nodibinās jaunas attiecības ar adoptētāju un viņa ģimenes locekļiem. Šī tēma ir aktuāla, jo pastāv dažādas problēmas ar adoptētajiem bērniem, piemēram bērni bieži vien ir pargalvīgi,viņi nenovērtē rūpes, citreiz ir greizsirdīgi ja tiek adoptēti vairāki berni,kā arī adopcija bieži vien netiek veicināta, nav informācijas, līdz ar to bērni tiek mazāk adoptēti, kā arī likumi bieži vien apgrūtina adopcijas procesu.
Darba autoru pētījuma mērķis ir: atspoguļot pozitīvās un negatīvās puses adopcijā un adopcijas lietu kārtošanā Latvijā.
Galvenie uzdevumi mērķa realizēšanai bija:
atspoguļot adopcijas kārtību ;
izanalizēt jautājumus, ar kuru risināšanu ir jāsaskaras adopcijas dalībniekiem; noskaidrot ar adopcijas lietu kārtošanu saistītās personas;
atspoguļot pašreiz esošo situāciju adopcijas lietu kārtošanā;
skatīt problēmas, kuras saistītas ar adoptējamiem bērniem.
Šim darbam izvirzītā hipotēze ir: jaunā adopcijas kārtība ir par pamatu tam, ka samazinās adoptēto bērnu skaits.…