Jau kopš seniem laikiem ir pastāvējis tāds ģimenes tiesību institūts kā adopcija. Savas attīstības laikā adopcijai ir bijušas visdažādākās izpausmes un noteikumi. Sākumā adopcijas mērķis bija mantinieku nodrošināšana, taču tagad galvenais mērķis ir rūpēties par bērna interesēm un nodrošināt bērnam pilnvērtīgu ģimeni.
Tāda tēma kā adopcija vienmēr ir bijusi aktuāla un nekad nav zaudējusi savu nozīmīgumu. Normatīvie akti allaž ir tikuši pilnveidoti, lai nodrošinātu efektīvāku adopcijas procesu, lai gan mūsdienās bieži pārmet tā sarežģītumu, taču atbildīgās institūcijas to skaidro kā lielāku drošību, jo runa ir par nepilngadīga bērna interesēm. Adopcijas procesā pāris gadu laikā ir notikušas nopietnas pārmaiņas par piemēru var minēt to, ka vēl nesenā pagātnē pastāvēja iespēja adoptēt pilngadīgu personu, taču tagad var adoptēt tikai nepilngadīgu personu.
Darba autore šo tēmu izvēlējās tāpēc, ka vēlējās dziļāk izprast adopcijas procesu – gan vietējo, gan adopciju uz ārzemēm, kā arī to, kādi principi ir bijuši adopcijas rašanās pirmsākumos, kāda šobrīd ir adopcijas situācija Latvijā un kādi normatīvie akti ir adopcijas regulēšanas pamatā.…