Adopcija un ētika

Būt par otro ģimeni bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības nav viegli. Ir daudzi jautājumi, kuri tiek uzdoti vienatnē, klusumā... ir brīži, kad pietrūkst spēka, un padoma, ir brīži, kas izbrīna, kāpēc bērns rīkojas tā, kā es vai citi bērni nerīkojas. Taču šie jautājumi nespēj nomākt drosmi un uzdrīkstēšanos palīdzēt kādam bērnam izaugt un kļūt par viņa ģimenes mājām. Gluži kā piedzimšana, bērna pieņemšana ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem vecāku un bērna dzīvē. Bērna pirmie soļi jaunajā mājā, pirmās naktis, pirmās attiecības, pirmais prieks. Latvijā un visā plašajā pasaulē ir simtiem ģimeņu, kas izlemj būt par otro ģimeni bērnam, kas palicis bez vecāku gādības. Visi kopā šie cilvēki dara svētīgu darbu, kas tikai pamazām mūsu valstī tiek atzīts un novērtēts ne tikai kā ekonomisks ieguldījums, bet arī kā kvalitatīvs ieguldījums bērnu un visas Latvijas sabiedrības nākotnē. Cilvēki dod vēl vienu iespēju piedzīvot – ko nozīmē ģimene, attiecības, drošība, paļaušanās, atbildība, sadzīve. Un bērns to agri vai vēlu novērtē. Varbūt gandarījums atnāks, redzot smaidu bērna sejā jau šodien, varbūt pēc daudziem gadiem, kad pieaugušais dēls vai meita ieliks jūsu rokās savu bērniņu un sacīs jums: „Paldies par visu mamm, tagad es visu saprotu”.