2000–2010 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | ADOPCIJAS JĒDZIENS, TĀ NOŠĶIRŠANA NO AIZBILDNĪBAS JĒDZIENA | 5 |
2. | AIZBILDNĪBAS NODIBINĀŠANA | 8 |
2.1. | Adopcijas lietu lēmējinstitūcijas | 8 |
2.2. | Aizbildnības un adopcijas lietu piekritība | 9 |
2.3. | Aizgādības izbeigšanas iemesli | 10 |
4. | Spēja būt par adoptētāju | 14 |
5. | Vecums | 21 |
6. | Par brāļiem un māsām | 23 |
7. | Ārvalstnieki | 24 |
8. | AIZBILDNĪBAS IZBEIGŠANĀS | 27 |
Nobeigums | 31 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN NORMATĪVO | 33 | |
AKTU SARAKSTS | 33 |
Studiju darbā tiek pētīta adopcijas būtība un aizbildnība kā tiesību institūts. Tiek apskatīts adopcijas jēdziens, saistot to kopā un norādot atšķirības ar aizbildnību. Latvijā patreiz ļoti daudz bērnu atrodas aizbildnībā. Varētu pārmest dažiem aizbildņiem, ka to viņi dara, lai uzlabotu savu finansi;alo stāvokli. Diemžēl šodienas demokrātijas apstākļos tas netiek tā vērtēts, naudu pelnīt likumā atļautiem līdzekļiem, nevar uzskatīt par amorālu rīcību. Lai veicinātu adopciju ir noteikta pat prēmija 1000 latu apmērā. Katram, kurš adoptē bērnu, tad ir jāiesaka atteikties no šīs naudas.
Analizēts adopcijas nodibināšanas process, tā ietvaros analizējot adopcijas un aizbildnības lietu piekritību, adopcijas un aizbildnības nodibināšanas iemeslus, personu spēju būt par adoptētājiem un aizbildņiem, personu tiesības atteikties no aizbildņa amata. Pievērsta uzmanība adoptētāju un aizbildņu tiesībām ateiikties un kādi ir izbeigšanās priekšnoteikumi.
Aizbildnībai kā tiesību institūtam ir ļoti sena vēsture, tas jau bija seno romiešu tiesību neatņemama sastāvdaļa. Cauri gariem gadsimtiem aizbildnība ir nonākusi līdz mūsu dienām. Tā ir piedzīvojusi gan lielākas, gan mazākas izmaiņas, bet savā būtībā palikusi nemainīga. Kamēr vien pasaulē pastāvēs ģimenes institūts, tikmēr pastāvēs arī aizbildnība, vecāku aizbildnība pār saviem bērniem, kā arī nepilngadīgajiem, kurus viņi vēlēsies pieņemt par saviem ģimenes locekļiem.
Šo tēmu par studiju darba tematu izvēlējos tādēļ, lai ne tikai pētītu adopcijas un aizbildnības institūtu teorētiski, bet arī apkopotu visas savas idejas, novērojumus, pieredzi, kas radušies vairāku gadu laikā strādājot pagasttiesā. Šajā laikā man visvairāk nācies darboties tieši ar aizbildnības lietām. Strādājot ar tām man nācās nemitīgi mācīties, izsvērt visus “par” un “pret”, bieži vien ņemt vērā pat intuīciju, jo šajās no aizbildnības izrietošajās attiecībās nav iespējams tikai balstīties uz likumu. Ir jāņem vērā daudz un dažādi no cilvēku savstarpējām attiecībām izrietoši apstākļi. Līdz ar to labākā daļa no manas pieredzes ir apkopota šajā darbā.
Darbā ir izmantota Latvijas likumdošana, Latvijas noslēgtie starptautiskie līgumi, tiesību zinātnieku viedokļi.…
Studiju darbs satur pētījumu par adopcijas jēdzienu, taš nošķiršanu no aizbildnības, aizbildnības nodibināšanu un izbeigšanu, aizgādības izbeigšanās iemesliem, spēju būt par adoptētāju, vecumu, ārvalstnieku tiesībām adoptēt bērnu.