Kopsavilkums
1. Lai kļūtu par advokātu, nepieciešama augstākā izglītība tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācija, ko augstskolās var iegūt, absolvējot profesionālā maģistra programmu tiesību zinātnēs. Pirms tam gan jāpabeidz bakalaura līmeņa studijas, kas ilgst 3–4,5 gadus. Pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas nepieciešams arī uzkrāt zināmu darba pieredzi bez negatīvām atsauksmēm un nokārtot zvērināta advokāta eksāmenu
2. Atalgojums atkarīgs no vienošanās ar klientu, arī darbavietas un darbības veida, darba pieredzes un profesionalitātes. Atverot privātu biroju, atbildība un risks ir lielāks, bet arī ienākumu līmenis ir augstāks.
3. Advokāta sniegtā juridiskā palīdzība nav ne prece, ne pakalpojums. Advokāts nedrīkst ne garantēt juridiskās palīdzības rezultātu, ne arī veicināt pieprasījumu pēc tās.
4. Zvērinātu advokātu profesionālā darbība ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Mūsdienu komercializētajā pasaulē šis princips saistībā ar advokāta profesiju bieži vien tiek uztverts kā nepatiess un liekulīgs.
5. Advokāts un klients var vienoties par advokāta atlīdzības apmēru, bet advokātam jāņem vērā juridisko palīdzību lūgušas personas mantiskais stāvoklis un neatkarīgi no honorāra lieluma vienādi cītīgi jāaizstāv gan bagāts, gan nabags.
6. Advokāta amatpienākumu pamatā ir klienta iespēja uzticēt lietas, ko klients neatklātu citām personām – intīmu personisko informāciju vai vērtīgus komercnoslēpumus, un šai informācijas apmaiņai starp advokātu un klientu ir jābūt konfidenciālai.
7. Autors analizējot galvenās advokāta darbības garantiju prasības, secina, ka advokātu amatu varētu pieskaitīt pie bīstamajiem amatiem, kā: ārsta, policista amats. Advokātam tāpat kā ārstam un policistam savu amatu pildot ir daudz saskares ar cilvēkiem, un turklāt dažādiem. Ne vienmēr šie cilvēki ir labi noskaņoti un nāk ar labu noskaņojumu.
8. Tātad autors analizējot advokāta statusu nonāk pie galvenā secinājuma, ka šo amatu ieņēmēji, nevar kļūt par profesionāli savā amatā pabeidzot noteikto laiku augstskolā un nokārtojot advokāta eksāmenu. Bet gan personai jāpiemīt dažādām rakstura īpašībām, stabilitātei, noturībai, spējai ātri reaģēt neparedzamās situācijās, lai kļūtu par profesionāli un sabiedrībā atdzīstamu advokātu.
…
