Реферат
Предпринимательство и право
Право
Advokatūra kā tiesiskas valsts justīcijas neatņemama sast...Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
I.nodaļa. | Advokatūras vēsturiskā izcelsme | 5 |
II.nodaļa. | Advokāta jēdziens | 7 |
III.nodaļa. | Zvērināts advokāta pienākumi, tiesības un atbildība | 9 |
IV.nodaļa. | Zvērinātu advokātu korporatīvā darbība | 11 |
4.1. | Zvērinātu advokātu kolēģija | 11 |
4.2. | Zvērinātu advokātu kopsapulce | 11 |
4.3. | Latvijas Zvērinātu advokātu padome, revīzijas komisija un disciplinārlietu komisija | 12 |
4.4. | Uzņemšana un ieskaitīšana zvērinātos advokātos | 14 |
4.5. | Uzņemšana, pienākumi un tiesības zvērināta advokāta palīgam | 16 |
V.nodaļa. | Zvērinātu advokātu finansiālā darbība | 18 |
VI.nodaļa. | Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu darbība Latvijā | 19 |
VII.nodaļa. | Vai var iztikt bez profesionālās juridiskās palīdzības? | 21 |
Secinājumi un priekšlikumi | 22 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 25 |
Droši var teikt, ka advokāti ir viens no izplatītākajiem pārstāvības veidiem, to var izskaidrot ar viņu nenoliedzami plašāko kompetenci juridisko jautājumu risināšanā. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Advokatūras likumu advokātiem ir jāizmanto visi likumā paredzētie līdzekļi un metodes, aizstāvot un pārstāvot juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses. Tomēr advokāts nevar uzņemties lietas vešanu, ja viņš nav kompetents, kā arī, ja viņam nav vienošanās ar klientu.
Studiju darba mērķis ir izzināt Latvijas Republikas likumdošanu padziļināti , liekot akcentu uz likumdošanu, kas saistoša darba tēmai, izzināt, kas var būt par advokātu Latvijas Republikā un kādi ir kritēriji tam.
Minētā mērķa sasniegšanai izvirzīti sekojoši uzdevumi:
• sniegt ieskatu advokatūras vēsturē;
• aprakstīt un raksturot advokāta jēdzienu;
• izpētīt, kādas personas Latvijas Republikā var būt par advokātiem;
• zvērinātu advokātu pienākumi, tiesības;
• zvērinātu advokātu korporatīvā darbība;
• zvērinātu advokātu palīgi, to uzņemšana, pienākumi un tiesības;
• Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu darbība Latvijā;
• zvērinātu advokātu finansiālā darbība;
• izvērtēt, vai personas, kuras nav advokāti, var veikt līdzīgu darbību.
Izvirzītie uzdevumi tika risināti pēc sekojošas metodes. Lai sistematizētu, nostiprinātu un paplašinātu autores teorētiskās zināšanas un prasmi tās pielietot studija darba uzdevumu risināšanā autore izzināja advokatūras būtību, iepazīstoties ar dažādiem normatīvajiem aktiem kā arī lasot literatūru grāmatās un interneta vidē, kas saistoša darba tēmai un arī konsultējās ar advokātiem. Kā pirmais tika sagatavots studiju darba plāns atbilstoši izvirzītajiem darba mērķiem un uzdevumiem, pēc kura autore vadījās rakstot darbu.
I. Nodaļa. Advokatūras vēsturiskā izcelsme
„Advokāts – pilnvarotais tiesu lietās, aizstāvis lietā, padomdevējs tieslietās. Krievu valodā advokāts ir адвокат; vācu valodā – rechtsanwalt un latīņu valodā - advocatus. Izcelsme latīņu valodas advokāta vārdam ir cēlusies no advocare, kas nozīmē „saukt palīgā”. Latīņu valodā ir divi skaidrojumi kas ir advokāts:
• Jurists, kas tiesas procesā aizstāv vai pārstāv indivīdu un organizāciju likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskus padomus, gatavo juridisku dokumentu projektus un tamlīdzīgi.
• Persona, kas mutiski vai rakstiski aizstāv kādu vai ko.”
Pirmo reizi advokāta amats parādījās Senajā Romā Republikas laikā. Impērijas laikā izveidojās slēgta advokātu kolēģija, kurā varēja iestāties, iepriekš nokārtojot eksāmenu tiesībās, un advokātu darbību kontrolēja valsts ierēdņi.
Franku valstī advokāti galvenokārt pārstāvēja katoļu baznīcas intereses.
…
Latvijas Republikā, tāpat kā citās valstīs ar demokrātisku iekārtu, ir pieņemts, ka tiesas sēdēs piedalās, kā apsūdzētā, atbildētāja vai prasītāja interešu pārstāvis advokāts. Advokāti ir tiesiskas valsts justīcijas neatņemama sastāvdaļa, un ir grūti iedomāties situāciju, ja viņu nebūtu. Advokāta pienākumi nesākas un nebeidzas ar precīzu noteiktā uzdevuma izpildījumu, ciktāl to pieļauj likums. Advokātam jādarbojas gan taisnīguma, gan personu interesēs, kuru tiesības un privilēģijas viņam uzticēts aizstāvēt, un advokāta pienākums ir ne tikai uzstāties kā aizstāvim sava klienta lietā, bet arī būt par klienta padomdevēju. Advokātam nav garantētu pastāvīgu materiālo ienākumu. Advokāta materiālā nodrošinātība ir tikai viņa paša rokās. Tā atkarīga no viņa profesionālajām zināšanām un, kas arī ir svarīgi, dabas dotā advokāta talanta. Advokatūra ir intelektuālais darbs atbilstoši Advokatūras likumam līdz ar to, ja ir zems profesionālais līmenis vai arī maza prakse, tad materiālais nodrošinājums ir ierobežots.
- Advokatūra kā tiesiskas valsts justīcijas neatņemama sastāvdaļa
- Latvijas tiesiskās sistēmas transformācija
- Valsts varas ierobežošanas tiesiskie līdzekļi
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Valsts varas ierobežošanas tiesiskie līdzekļi
Реферат для университета7
-
Latvijas tiesiskās sistēmas transformācija
Реферат для университета21
Оцененный! -
Tiesiska valsts
Реферат для университета16
-
Monarhijas raksturojums. Valsts varas vienotība
Реферат для университета13
-
Tiesiskās attiecības
Реферат для университета21