Afganistānas okupācija

Kopš 1900. gada, vienpadsmit monarhi un valsts vadītāji ir gāzti vardarbīgā vai nekonstitucionālā ceļā. Ilgākais Afganistānas stabilitātes periods bija starp 1933. un 1973. gadiem, kad valsti pārvaldīja karalis Zāhīrs Šahs. Tomēr 1973. gadā, Zāhīra svainis, Sardars Mohameds Dauds Hans veica neasiņainu apvērsumu, un pasludināja Afganistānu par republiku. Prezidents Dauds un visa viņa ģimene tika noslepkavoti 1978. gadā, kad notika tā sauktā Lielā revolūcija, kuru vadīja komunistiskā Afganistānas Tautas Demokrātiskā Partija. Komunistu valdīšanai bija liela opozīcija no tradicionāli noskaņotajiem valsts iedzīvotājiem un drīz sākās iekšējie konflikti. ASV veicināja opozīcijas spēku konsolidāciju un sniedza slepenu (caur Pakistānas drošības dienestiem) atbalstu Modžahedu kustībai, apmācot un apbruņojot tos cīņai pret komunistisko Afganistānas valdību.
Balstoties uz vietējās komunistiskās valdības un PSRS 1978. gadā parakstīto "Draudzības, sadarbības un labu kaimiņattiecību" līgumu, PSRS ieveda savu karaspēku Afganistānā 1979. gada 24. decembrī.…